Pīts Maravičs
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Pīts Maravičs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | |
| Personas dati | |
|---|---|
| Pīters Press Maravičs | |
| Dzimis |
1947. gada 22. jūnijā Alikvipa, Pensilvānija, ASV |
| Miris |
1988. gada 5. janvārī (40 gadu vecumā) Pasadīna, Kalifornija, ASV |
| Tautība | Amerikānis |
| Augums | 196 cm |
| Svars | 91 kg |
| Sporta veids | basketbols |
| Pozīcija | Uzbrūkošais aizsargs |
| Profesionāļa karjera | 1970—1980 |
| Iesauka | Pistol |
| Izglītība | |
| Universitāte | LSU |
| NBA drafts | |
| 3., pirmajā kārtā, 1970 | |
| Drafta klubs | Atlantas "Hawks" |
| Profesionālie klubi | |
| Sezonas | Klubs |
| 1970—1974 |
Atlantas "Hawks" |
| 1974—1979 |
Jūtas "Jazz" |
| 1979—1980 |
Bostonas "Celtics" |
| Sasniegumi un apbalvojumi | |
| |
| Basketbola slavas zāle | |
Pīters Press Maravičs (angļu: Peter "Pistol Pete" Press Maravich; dzimis 1947. gada 22. jūnijā, miris 1988. gada 5. janvārī) bija amerikāņu basketbolists, kurš palīdzēja NBA uzplaukt septiņdesmitajos gados. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Nacionālajā koledžu sporta asociācijas (NCAA) spēlētājiem, kā arī viņam pieder vairāki NCAA rezultativitātes rekordi. Savu slavu ieguvis ar unikālajām piespēlēm un skaistu bumbas pārvaldīšanas prasmi.
Bērnība
[labot | labot pirmkodu]Pīts Maravičs piedzima mazā Pensilvānijas pilsētā. Viņa vecāki bija serbu izcelsmes. Jau agrā vecumā Maravičs visus pārsteidza ar savām spējām basketbolā. Viņa tēvs Press Maravičs savulaik bija profesionāls basketbolists un pēc karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Press iemācīja dēlam basketbola pamatus, un Pīts ar neticamu entuziasmu stundām ilgi trenējās. Viņam bija labi panākumi, spēlējot vidusskolā, un pēcāk viņa tēvs piedāvāja spēlēt Luiziānas štata universitātē. Maravičs vecākais bija šīs universitātes basketbola komandas treneris. Dēls piekrita spēlēt tēva vadītajā komandā un karjera koledžu basketbolā viņam izvērtās neticami spoža.
Koledža
[labot | labot pirmkodu]Jau savā pirmajā spēlē Maravičs guva 50 punktus, izcīnīja 14 atlēkušās bumbas un atdeva 11 rezultatīvas piespēles. Tas bija sākums spožai karjerai koledžu basketbolā. Maravičs aizvien ir Nacionālajā koledžu sporta asociācijā rekordists gūtajos punktos un vēl vairākos citos rādītājos. Maravičs savā pēdējā sezona lauza Oskara Robertsona punktu rekordu, kā arī viņš ar Oskara Robertsonu ir vienīgi, kas trīs sezonas pēc kārtas bijuši rezultatīvākie spēlētāji koledžu basketbolā. Triju sezonu laikā viņš guva 3667 punktus (vidēji 44,2 punktus spēlē). Šo rekordu vēl neticamāku padara tas, ka tobrīd Nacionālajā koledžu sporta asociācijā vēl nebija ieviesta trīspunktu metiena līnija (bijušais Luiziānas štata universitātes treneris Deils Brauns aplēsis, ka Maravičs vidēji spēlē realizēja ap 13 tālmetieniem, kas būtu viņam devis vidēji 57 punktus viņa koledžas karjerā, pēc mūsdienu noteikumiem). Otrkārt, Maraviča pirmā sezona Luiziānā nemaz netika iekļauta kopējā statistikā pēc tā laika noteikumiem.
NBA
[labot | labot pirmkodu]Atlantas "Hawks"
[labot | labot pirmkodu]Maravičs tika draftēts ar trešo numuru 1970. gadā. Viņu izvēlējās Atlantas "Hawks" komanda, kuras krāsas Maravičs pārstāvēja 4 sezonas. Jau savā pirmajā sezonā viņam tika piedāvāts 1,9 miljonus ASV dolārus vērts līgums, kas tolaik bija dārgākais līgā. Aizsargs ātri iejutās NBA un jau savā pirmajā sezonā vidēji spēlē guva 23,2 punktus, izcīnīja 3,7 atlēkušās bumbas un atdeva 4,4 rezultatīvas piespēles. Fani ātri vien iemīlēja viņu un viņa neparedzamo spēles manieri. Maravičs izcēlās ar elegantām piespēlēm, kuras līdz šim bija redzētas visai reti. Pāris sezonas viņš bija arī viens no labākajiem piespēļu dalītājiem NBA. 1972./1973. gada sezonā Maravičš vidēji atdeva 6,9 rezultatīvas piespēles. Piespēļu dalīšana gan nebija vienīgais trumpis spēlētāja arsenālā. Viņš bija lielisks snaiperis un pretinieku aizsardzību spēja terorizēt gan ar metieniem no distances, gan arī ar caurgājieniem, kurus viņš visai veikli mācēja noslēgt. Tomēr viņš saņēma daudz kritikas, jo daudzi uzskatija, ka viņš bija pārāk sautīgs, meta pārāk daudz un basketbolu spēlēja kā individuālu, nevis komandas spēli. Radās nesaskaņas ar komandas biedriem un komandas vadību. Pīts arī sāka aizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, kas lika "Hawks" aizdomāties par maiņu pēc 1973.—1974. gada NBA sezonas beigām.
Ņuorleānas "Jazz"
[labot | labot pirmkodu]Pēc 1973.—1974. gada sezonas Atlantas "Hawks" komanda nolēma Maraviču aizmainīt. Basketbolists nokļuva tikko izveidotajā Ņuorleānas "Jazz" komandā, kurā viņš kļuva par spilgtu zvaigzni visā pilsētā. 1976.—1977. gada NBA sezona Maravičam izvērtās par rezultatīvāko viņa NBA karjerā. Viņš vidēji guva 31,1 punktus, izcīnīja 5,1 atlēkušās bumbas un atdeva 5,4 rezultatīvas piespēles. Šajā sezonā viņš sasniedza arī savu rezultativitātes rekordu vienā spēlē. Spēlējot pret Ņujorkas "Knicks" komandu, Maravičam izdevās gūt 68 punktus, spēlējot pret iespējams visu laiku labāko perimetra aizsardzības spēlētāju Voltu Freizeru. Viņš bija regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs un arī viens no galvenajiem pretendentiem uz MVP balvu. Maravičs bija 29 gadus vecs un sniegums varēja aizvien uzlaboties, tomēr nākamajā sezonā viņš guva kājas traumu, kas arī pamazām veicināja spēlētāja norietu. Pirms 1978.—1979. sezonas komanda no Ņuorleānas pārcēlās uz Jūtu. Komanda atteicās no Maraviča sezonas vidū.
Bostonas "Celtics"
[labot | labot pirmkodu]Traumu nomocītais spēlētājs vēl paspēja nospēlēt pēdējās 26 spēles Bostonas "Celtics" rindās kopā ar leģendāro Leriju Bērdu. Bostonas "Celtics" klubā viņš cerēja iegūt to, kas viņam ir pietrūcis visus šos gadus — NBA čempiontitulu. Tomēr viņam pietrūka mazlietiņ piekāpjoties Džūljusa Īrvinga pārstāvētajaiFiladelfijas "76ers". Sezonai beidzoties, 32 gadus vecais aizsargs paziņoja par karjeras beigām. Pēdējā sezonā viņš aizvadīja vien 43 spēles, vidēji gūstot 13,7 punktus.
Dzīve pēc basketbola
[labot | labot pirmkodu]Pēc basketbolista karjeras beigām, Maravičs centās atrast savu dzīves jēgu. Viņš pievērsās gan jogai, gan Hinduismam. Pēcāk viņš pievērsās arī ufoloģijai un interesējās par nezināmajiem lidojošajiem objektiem. Beigu beigās, Maravičs sev atklāja kristietību un izteicās: "Es vēlētos, lai mani atceras kā kristieti, kā personu, kas kalpo Viņam, nevis kā basketbolistu." 1988. gada 5. janvārī Pīts Maravičs piedzīvoja infarktu un nomira basketbola laukumā. Mazāk kā minūti pirms savas nāves, leģendārais basketbolists teica: "Es jūtos lieliski..." Vēlāk atklājās, ka Maravičs bija piedzimis ar sirds defektu, lielākā daļa cilvēki ar šo defektu nomirst, nesasniedzot 20 gadus. 25 gadu vecumā kādā intervijā Maravičs teica kādam reportierim: "Es nevēlos nospēlēt 10 gadus NBA un pēc tam nomirt no infarkta 40 gadu vecumā."
Daudzi spēlētāji ir uzskatījuši Maraviču par savu elku, tai skaitā Maģiskais Džonsons, Džeisons Kids, Stīvs Nešs un Rikijs Ruvio.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Basketball Reference NBA spēlētāja profils (angliski)
- NBA spēlētāja profils (angliski)
- Eurobasket spēlētāja(-s) profils (angliski)
- ESPN NBA profils (angliski)
- RealGM Basketball profils (angliski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīts Maravičs.
