Pāriet uz saturu

Paceplīšu dzimta

Vikipēdijas lapa
Paceplīšu dzimta
Troglodytidae (Swainson, 1832)
Slīkšņu ceplītis (Cistothorus palustris)
Slīkšņu ceplītis (Cistothorus palustris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaPaceplīšu dzimta (Troglodytidae)
Paceplīšu dzimta Vikikrātuvē

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.[1]

Lielākā sugu dažādība sastopama Jaunajā pasaulē - Ziemeļamerikā un Centrālamerikā. Vecajā pasaulē mājo tikai viena paceplīšu suga - paceplītis (Troglodytes troglodytes).[2] Arī Latvijā tas ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kas reizēm pie neaizsalstošām upītēm un strautiem nelielā skaitā paliek ziemot.[3]

Daudzas sugas ir sastopamas ļoti plašos izplatības areālos ar dažāda rakstura biomām, sākot ar sausiem, daļēji apmežotiem reģioniem un beidzot ar tropu lietus mežiem. Lielākā daļa sugu mājo ielejās, tuvu jūras līmenim, bet lielo ceplīšu ģints (Campylorhynchus) sugas sastopamas arī kalnos. Dažām sugām izplatība ir saistīta ar specifiskiem dzīves apstākļiem, piemēram, pelēkie ceplīši (Odontorchilus) dzīvo tikai koku lapotajos vainagos.[2] Dažas sugas, piemēram, paceplītis un mājas paceplītis (Troglodytes aedon) mēdz apmeties apdzīvotu vietu tuvumā.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir mazākais visā paceplīšu dzimtā

Paceplīšu dzimtas sugas ir maza vai ļoti maza auguma putniņi. Izņēmums ir Meksikā dzīvojošais lielais ceplītis (Campylorhynchus chiapensis), kas ir arī dzimtas lielākā suga. Tā ķermeņa garums sasniedz 22 cm,[4] svars 50 g.[5] Vismazākais dzimtā ir Eirāzijā dzīvojošais paceplītis, bet mazākās paceplīšu sugas, kas dzīvo Ziemeļamerikā ir mazākie dziedātājputni, kas dzīvo Jaunajā pasaulē. Eirāzijas paceplīša ķermeņa garums var būt tikai 8 cm garš, spārnu izplētums 12 cm, svars 6 g.[6] Mazākie Amerikā dzīvojošie paceplīši ir grīšļu ceplītis (Cistothorus platensis),[4] kura ķermeņa garums ir 9 cm, svars 7 g,[7] un baltvēdera ceplītis (Uropsila leucogastra), kura ķermeņa garums 9,5 cm.[8]

Lielākā daļa paceplīšu sugas ir pelēkbrūnas, ar daļēji melnu un baltu apspalvojumu. Daudzām sugām astes un spārni ir ar tumšākām šķērsjoslām. Astes garums atkarībā no sugas var būt dažāds, bet spārni kopumā ir īsi un noapaļoti.[4] Knābis visbiežāk ir proporcionāli slaids un garš, un nedaudz noliekts uz leju. Tā kā lielākā daļa barojas uz zemes, to kājas ir spēcīgas un nagi gari. Abi dzimumi izskatās vienādi un arī jaunie putni no pieaugušajiem atšķiras ļoti nedaudz.[4] Lai arī paceplīšu sugas ir neliela auguma, tām ir skaļas balsis un to dziesma sarežģīta. Reizēm pāris mēdz dziedāt duetā.[2] Īpaši patīkamas dziesmas cilvēka ausij ir dziedātājceplīšu (Cyphorhinus) un lakstīgalceplīšu (Microcerculus) ģints sugām.[2]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paceplīši pamatā barojas ar kukaiņiem, attēlā klinšu ceplītis (Salpinctes obsoletus)
Bērais ceplītis (Cantorchilus nigricapillus) ir viens no košākajiem ceplīšiem

Dzimta ir ļoti liela un plaša, ar daudzām sugām, no kurām dažas ir ļoti kautrīgas, bet citas labprāt apmetas apdzīvoto vietu tuvumā un nekautrējas dziedāt atklātās, labi saskatāmās vietās. Atkarībā no sugas to uzvedība var būt ļoti dažāda. Kopumā mērenās joslas paceplīši parasti uzturas pa pāriem, bet tropu sugas mēdz veidot barus līdz 20 indivīdiem.[2] Paceplīšu sugas atkarībā no sugas var būt gan tādas, kas veido monogāmus pārus, gan poligāmas attiecības.[9]

Lai arī par daudzu sugu barošanās ieradumiem gandrīz nekas nav zināms, tomēr pazīstamās sugas pamatā barojas ar kukaiņiem, zirnekļiem un citiem maziem posmkājiem.[2] Daudzas sugas barojas arī ar sēklām un ogām, bet lielākās sugas medī arī vardes un ķirzakas. Toties mazais Eirāzijas paceplītis seklā ūdenī medī pat mazas zivtiņas. Lielais ceplītis mēdz no citu putnu ligzdām laupīt olas. Spāņu valodā tā nosaukums ir chupahuevo - olu sūcējs.[2] Nav īsti zināms, vai šie putni olas tiešām apēd, jo, piemēram, rudibaltais ceplītis (Thryophilus rufalbus) izposta citu putnu ligzdas, nogalinot pat mazuļus, bet ne tādēļ, lai barotos, bet, lai iznīcinātu konkurentus uz barošanās resursiem.[2]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae)[1][10][11]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «World Bird List: Dapple-throats, sugarbirds, fairy-bluebirds, kinglets, hyliotas, wrens & gnatcatchers, 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 29. maijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Kroodsma, Donald; Brewer, David (2005), "Family Troglodytidae (Wrens)", in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David, Handbook of the Birds of the World. Volume 10, Cuckoo-shrikes to Thrushes, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 356–447, ISBN 84-87334-72-5
  3. ↑ «Ornitofaunistika: Paceplītis Troglodytes troglodytes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Family Troglodytidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  5. ↑ «Pictures and Facts: Giant Wren». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. janvārī. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  6. ↑ «ARKive: Wren (Troglodytes troglodytes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. maijā. Skatīts: 2013. gada 21. jūnijā.
  7. ↑ Neotropical Birds: Cistothorus platensis
  8. ↑ Neotropical Birds: Uropsila leucogastra
  9. ↑ Perrins, C. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 190. ISBN 1-85391-186-0.
  10. ↑ Mann, Nigel I.; Barker, F. Keith; Graves, Jeff A.; Dingess-Mann, Kimberly A. & Slater, Peter J. B. (2006): Molecular data delineate four genera of "Thryothorus" wrens. Molecular Phylogenetics and Evolution 40: 750–759. doi:10.1016/j.ympev.2006.04.014
  11. ↑ Martínez Gómez, Juan E.; Barber, Bruian R. & Peterson, A. Townsend (2005): Phylogenetic position and generic placement of the Socorro Wren (Thryomanes sissonii).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Paceplīšu_dzimta&oldid=4106358"