Padomju nams

Vikipēdijas lapa
Padomju nams 2002. gadā

Padomju nams (krievu: Дом Советов) ir nepabeigta celtne Karaļauču (Kaļiņingradas) centrā, ko 1970. gadā sāka celt uzspridzināto Kēnigsbergas pils drupu vietā. Celtnes izskata dēļ vietējie to iesaukuši par „ierakto robotu”, un Padomju nams bieži vien atzīts par neglītāko celtni Baltijas jūras krastos un Krievijā.[1] 2023. gadā uzsākta ēkas demontāža.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju nama projektu, iedvesmojoties no Braziljas pilsētplānošanas, izstrādāja 1960. gados, un tas dažādos PSRS arhitektūras konkursos apbalvots kā vislabākā futūristiskā celtne. Bija paredzēts, ka Komunistiskās partijas vietējam birojam un pilsētas izpildkomitejai paredzēto Padomju namu veidos divas 28 stāvu augstas taisnstūra augstceltnes ar savienotiem augšstāviem, bet uz jumta atradīsies strūklakas, gaisa dārzs un brīvdabas estrāde. Padomju namu sāka celt 1970. gadā Otrā pasaules kara Kēnigsbergas kaujā sagrautās Kēnigsbergas pils vaļņa vietā ar nolūku „izdzēst no padomju pilsoņu atmiņas Prūsijas militārisma un fašisma simbolu”.[1]

1980. gados aptrūkās finansējums un sāka iegrūt zem celtnes esošās Kēnigsbergas pils pagrabi un ejas, tāpēc līdz 21 stāvam uzceltā Padomju nama celtniecību apturēja. 2005. gadā par godu Krievijas prezidenta Vladimira Putina pilsētas apmeklējumam celtnes fasādi pārkrāsoja, un Padomju namam ielika logus.[1]

2023. gada maijā tika uzsākta ēkas demontāža.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Elmārs Barkāns. «Visatbaidošākā būve Baltijas jūras krastos». jauns.lv, 2010. gada 18. decembris. Skatīts: 2022. gada 2. oktobrī.