Pagānu izloksnes no Narevas
„Pagānu izloksnes no Narevas” (poļu: Pogańske gwary z Narewu) ir 1978. gadā Belovežas gāršas ziemeļu daļā atrasta kādas vietējās baltu valodas izlokšņu un poļu valodas vārdnīca.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1978. gadā amatierkolekcionārs Vjačeslavs Zinovs no Brestas, ceļodams caur Belovežas gāršu, no kāda Pružanu rajona Novi Dvoras ciema iedzīvotāja iegādājās lūgšanu grāmatu latīņu valodā, kuras beigās atrada iesietu 6 vai 7 lappušu garu „pagānu izlokšņu” un poļu valodas vārdnīcas rokrakstu. Zinovs padzisušo rokrakstu pārrakstīja savā piezīmju grāmatā un nesekmīgi centās noskaidrot minētās „pagānu izloksnes”.
Rokraksta oriģinālu kopā ar Zinova pārējo kolekciju viņa karadienesta laikā izmeta Zinova vecāki, bet saglabājies Zinova noraksts, ko viņš 1983. gadā pēc atgriešanās no dienesta Padomju Armijā nogādāja Viļņas Universitātē. Lietuviešu valodnieks Zigms Zinkevičs vārdnīcu sākotnēji uzskatīja par viltojumu, tomēr, norakstu izpētījis, tajā pierakstītās „pagānu izloksnes” atzina par baltu valodu, bet poļu valodu — par vietēju izloksni ar baltkrievu valodas iezīmēm (bieły, nevis biały, buśieł, nevis bocian, lisa, nevis lis, zmija, nevis gadzina utt.).[1]
Saturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vārdnīcā apkopoti 215 Narevas sateces baseinā pierakstītas baltu valodas vārdi.[1] Zinkevičs tās pilno saturu 1984. gadā izdeva rakstu krājumā Балто-славянские исследования, kur izteica pieņēmumus, ka vārdnīcā pierakstītā baltu valoda varētu būt:
- vistālāk uz austrumiem dzīvojušās jātvingu cilts — poleksāņu — valoda, jo tajā manāma rietumbaltu valodām raksturīgā fonētika (š un ž pārveidošanās par s un z, *e pārveidošanās par i utt.) un no pārējo baltu valodām atšķirīgs vārdu krājums (piemēram, Pjarku (Pērkons), tuołi (velns), dumo (tumšs), kit (kas), wiroʃ (kungs), guti (krustneši), drygi (maskavieši) u.c.).[2]
- lietuviešu valoda ar spēcīgu vietējās jātvingu valodas ietekmi, jo daļa vārdnīcā pierakstīto vārdu pilnībā vai daļēji atbilst vai nu lietuviešu valodai (bałtaʃ — báltas, daug — daũg, eʃ — jìs, ii — ǰ, ʃenʃ — sȅnas) vai gan lietuviešu, gan latviešu valodai (daiņa — dainà/daiɳa, deuʃ — diȅvas/dìevs, letʃ — lietùs/liêtus, man — mán/man, patʃ — páts/pats, tik — tìk/tik).[2]
- gan lietuviešu, gan jātvingu valoda, kas varētu būt līdzpastāvējušas Narevas sateces baseinā, uz ko netieši varētu norādīt rokraksta nosaukumā lietotais daudzskaitlis „izloksnes” (gwary).[2]
-
Vārdnīcas noraksta 1. lapa
-
Vārdnīcas noraksta 2. lapa
-
Vārdnīcas noraksta 3. lapa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Zinkevičs 1984, 4.—5. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Zinkevičs 1984, 28.—29. lpp.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zigms Zinkevičs (1984). "Польско-ятвяжский словарик?". Балто-славянские исследования (Nauka) 4. sējums.
- Орёл В.Э; Хелимский Е.А. (1987). "Наблюдения над балтийским языком польско-«ятвяжского» словарика". Балто-славянские исследования (Nauka) 6. sējums: 121—134. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vārdnīcas saturs (angliski)