Pagastskola
Pagastskola jeb valsts skola bija pirmmācības (pamatizglītības) skola zemnieku bērniem Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņās, ko izveidoja saskaņā ar likumiem, kas atcēla dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās. Mācības notika trīs gadus,[1] līdz Pirmajam pasaules karam pagastskolas bija visvairāk izplatītais skolu tips Latvijā, līdztekus darbojās draudzes skolas. Baltijas pārkrievošanas periodā 1884. gadā sāka dibināt arī ministrijas skolas, kas bija tieši padotas Rīgas mācību apgabala kuratoram. 1919. gada 8. decembrī Tautas padome pieņēma likumu “Par Latvijas izglītības iestādēm”, ieviešot sešgadīgas pamatskolas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastskolu dibināšana sākās pēc zemnieku brīvlaišanas, kas Kurzemes guberņā notika 1817. gadā, bet Vidzemes guberņā 1819. gadā. Brīvlaišanas likumi noteica, ka Kurzemes guberņā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir jānodibina viena pagastskola, bet Vidzemē bija jāveido viena pagastskola uz 500 vīriešiem. Plašāka pagastskolu dibināšana aizsākās 1830. gados. Skolu uzturēšana bija jāveic pagasta valdēm, bet pārraudzību pār tām veica muižnieki un mācītāji.[1] Mācības lielākoties notika ziemā un tās bija jāapmeklē bērniem vecumā no 10 līdz 13 gadiem.[2] Vidzemes guberņas pagastskolās sākotnēji mācīja tikai lasīšanu, ticības mācību un baznīcas dziedāšanu, bet Kurzemes guberņā skolnieki apguva arī rakstīšanu, rēķināšanu un citus priekšmetus. 1850. gadu sākumā Vidzemē darbojās 42 pagastskolas.
1860. gadā Vidzemes guberņas skolu virsvalde noteica, ka Pie pagastskolu būvēšanas par to jāgādā, ka skolas istabas un guļami kambari ir augsti, rūmīgi un gaiši… Skolas namos vajaga būt šķirtiem guļamiem kambariem priekš puisēniem un meitenēm… Pagastskolu namus un tās pie tām vajadzīgas ēkas uzbūvēt un pieklājīgi uzturēt piekrīt tam piederīgam pagastam … tāpat pagastam piekrīt gādāt par skolas kurināšanu un apgaismošanu. 1866. gada pagastu pašvaldību likumā bija noteikts, ka katrā pagastskolā ..tās mācāmās lietas ir šīs: reliģija, mātes valoda, rēķināšana, ģeogrāfija, dziedāšana, turnēšana jeb stingrošana zēniem, un priekš meitenēm sieviešu rokdarbi [..] mācīšanas līdzekļi: no katras tanī skolā ieviestas mācāmas grāmatas 1 eksemplars, viens globuss, viena Eiropas sienas karte, viena no Baltiskām gubernijām, un viena no Palestīnas, viens muzikinstruments vai nu vijole, klavieres, ērģelītes vai harmonijums – ar monohordu nepietiek, lineāls, rēķinu galdiņš, viena bībele un dziesmu grāmata.[3]
Kad Baltijas pārkrievošanas laikā 1887. gadā pagastskolas pārgāja Krievijas impērijas Izglītības ministrijas pārraudzībā, par vienīgo mācību valodu noteica krievu valodu. Mācību programmā iekļāva arī vēsturi un citus priekšmetus.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 466. lpp.
- ↑ raunai.lv Izglītība 19. gs. Arhivēts 2009. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Boksterēt mājās vai skolas solā? Vija Stikāne KRIMULDAS NOVADA VĒSTIS Nr. 15 (474), SEPTEMBRIS (2015)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |