Paklājhaizivjveidīgās
| Paklājhaizivjveidīgās Orectolobiformes (Applegate, 1972) | |
|---|---|
 Plankumainais vobegongs (Orectolobus maculatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Skrimšļzivis (Chondrichthyes) |
| Apakšklase | Plātņžauņi (Elasmobranchii) |
| Virskārta | Haizivis (Selachimorpha) |
| Kārta | Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) |
 Paklājhaizivjveidīgās Vikikrātuvē | |
Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta. Šajā kārtā ir apmēram 43 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 13 ģintīs un 7 dzimtās.[1] Tās mājo tikai okeānos un jūrās, bet tās var būt gan seklas, gan samērā dziļas tropu un mērenās joslas jūras. Paklājhaizivis ir sastopamas Atlantijas okeānā, Klusajā okeānā un Indijas okeānā.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paklājhaizivjveidīgās ir ļoti daudzveidīga grupa. Vismazākā kārtā ir Filipīnu paklājhaizivs (Cirrhoscyllium expolitum), kuras garums ir apmēram 30 cm. Bet lielākā ir vaļhaizivs (Rhincodon typus), kas ir lielākā zivs pasaulē un var sasniegt 14 metru garumu.[2] Šīs grupas haizivīm ir arī ļoti daudzveidīgas ķermeņu formas, krāsas un raksti. Savu nosaukumu kārta ieguvusi tādēļ, ka daudzas sugas ir krāšņas un rotātas ar dažādiem raibumiem, atgādinot paklājus. Raibais ķermenis nodrošina izcilu saplūšanu ar apkārtējo vidi.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paklājhaizivjveidīgo kārtas haizivīm ir 2 muguras spuras bez stariem un neliela mute, kas novietota uz priekšu, salīdzinot ar acīm. Daudzām sugām ir ūsas un nelieli žaunu loki. Piektais žaunu loks lielākajai daļai pārklājas ar ceturto.[3] Izņēmums ir vaļhaizivs, kurai žaunu loki ir lieli un labi atdalīti.[2] Astes spuras augšējā daļa daudzām sugām beidzas vienā līnijā ar muguru, bet apakšējā daļa ir ļoti vāji attīstīta. Šļāktuvītes atkarībā no sugas ir mazas vai samērā lielas. Atšķirībā no citām skrimšļzivīm tās atrodas zem acīm, izņemot vaļhaizivi, kurai šļāktuvītes atrodas aiz acīm.[2]
Paklājhaizvjveidīgās vairojas divējādi, dējot olas, piemēram, zebrhaizivis un epolethaizivis, un iznēsājot savas olas olvadā, piemēram, aukļhaizivis un vobegongi. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka vaļhaizivis dēj olas, bet pēc padziļinātiem pētījumiem atklājās, ka tās olas iznēsā olvadā, turklāt iznēsāts tiek tikai viens embrijs, bet liekie olu somā izmesti jūrā.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- kārta Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes)
- Aklo haizivju dzimta (Brachaeluridae)
- Apkakles paklājhaizivju dzimta (Parascylliidae)
- Aukļhaizivju dzimta (Ginglymostomatidae)
- Bambusa haizivju dzimta (Hemiscylliidae)
- Paklājhaizivju dzimta (Orectolobidae)
- Vaļhaizivju dzimta (Rhincodontidae)
- Zebrhaizivju dzimta (Stegostomatidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Sharks Classification: Orectolobiformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. martā. Skatīts: 2012. gada 5. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Order Orectolobiformes
- ↑ Order Summary for Orectolobiformes
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paklājhaizivjveidīgās |