Paldiski (stacija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Paldiski
— Stacija —
Paldiski
Paldiski stacija
Paldiski (Igaunija)
Paldiski
Paldiski
Pamatinformācija
Atklāta 1870. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Балтийский портъ
Baltischport
Stacijas tips pasažieru
Platformu skaits 1
Platformu tips malas
Sliežu ceļi 3
Adrese Peetri tn 5,
76805 Paldiski,
Harju maakond
Koordinātas 59°20′41″N 24°3′36″E / 59.34472°N 24.06000°E / 59.34472; 24.06000Koordinātas: 59°20′41″N 24°3′36″E / 59.34472°N 24.06000°E / 59.34472; 24.06000
Viron.rataverkko.Tallinna–Paldiski.svg

Paldiski (igauņu: Paldiski) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Paldiski pilsētā. Paldiski stacija atrodas 20,8 km attālumā no Keilas, 47,6 km attālumā no Baltijas stacijas Tallinā un ir dzelzceļa iecirkņa Keila—Paldiski, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Paldiski—Tallina galapunkts. Līdztekus pasažieru satiksmei Paldiski stacijā tiek veiktas dzelzceļa kravu operācijas, tā ir savienota ar Paldiski ostas dzelzceļa pievedceļiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideja par dzelzceļu, kas savienotu Krievijas impērijas galvaspilsētu Sankpēterburgu ar neaizsalstošajām Baltijas jūras ostām, dzima jau 19. gadsimta vidū.

1868. gada 11. novembrī Baltijas dzelzceļu sabiedrība Aleksandra fon der Pālena personā saņēma Krievijas impērijas koncesiju dzelzceļa būvniecībai no Baltijas ostas cauri Rēvelei līdz Gatčinai Sanktpēterburgas pievārtē. Būvdarbi tika uzsākti 1869. gadā, vienlaicīgi gan no Baltijas ostas, gan no Gatčinas. Jau 1869. gadā dzelzceļa būve sasniedza Rēveli un 1870. gada 24. oktobrī Narvas stacijā dzelzceļš tika svinīgi atklāts.

Dzelzceļa kravu satiksme starp Baltijas ostu un Rēveli gan liktās cerības neattaisnoja, jo navigāciju Sankpēterburgas un Rēveles ostās bija iespējams nodrošināt lielāko daļu gada, vien atsevišķās ziemās uz pāris mēnešiem, kad aizsala arī Rēveles osta, dzelzceļa iecirknis spēlēja drošības ventiļa lomu, bet Baltijas osta tika dēvēta par Sankpēterburgas ziemas vārtiem. Taču nozīmīgs ieguvums bija ātrā un modernā pasažieru satiksme, kas ceļu no Sanktpēterburgas līdz Rēvelei un Baltijas ostai saīsināja vairākas reizes.

Padomju varas gados, kad Paldiski osta līdz ar visu Pakri pussalu kļuva par svarīgu jūras karaspēka bāzi un PSRS robežposteni, pasažieru satiksme Paldiskos tika ierobežota. Sākotnēji tika veikta pasažieru pārbaude Paldiski stacijā, taču sākot ar 1967. gadu, Laokilas dzelzceļa pieturas punktā tika izbūvēts militarizēts robežpārejas punkts un slēgtajā militārajā zonā varēja nonākt tikai personas ar attiecīgu caurlaidi.

Līdz ar Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā un Krievijas karaspēka aiziešanu 1992. gadā pasažieru kontrolpunkts tika likvidēts un pasažieru satiksme atjaunota civilajā režīmā.

Stacijas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

III klases dzelzceļa stacija Baltijas osta celta pēc tipveida dzelzceļa projekta 1870. gadā, līdz ar dzelzceļa izbūvi. Līdz mūsdienām lieliski saglabājusies stacijas ēka ir vairāku apjomu koka celtne (1 līdz 2 stāvi) ar lēzenu divslīpju jumtu. Arhitektoniskās kompozīcijas centrālo, divstāvu apjomu noslēdz neliels, bet izteiksmīgs koka frontons. Ēkā izbūvētas plašas logailas, stiklotas pildiņu durvis, bet fasādēs, atbilstoši laikmetam, izmantots plašs koka aplikatīvo dekoru klāsts - dzegas, karnīzes, sandriki, spāru galu dekoratīvie griezumi, jumta savilces, stūra pilastri, konsoles.[2]

Identiska stacijas ēka 1870. gadā uzcelta arī Šarlotenhofas stacijā, tagad Aegvīdu.

1999. gadā Paldiski stacijas ēka iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā.[3]. 2006. gadā avārijas stāvoklī esošā stacijas ēka tika kapitāli renovēta.

Apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Paldiski stacijas uzstādīts piemiņas akmens 1941. un 1949. gada deportāciju upuriem. Kopumā no Paldisku stacijas uz Sibīrijas nāves nometnēm tika izsūtīti ap 3000 tūkstošiem Sāremā un Hijumā salas iedzīvotāju.[4]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igauņu toponīms Paldiski ir sākotnējā krievu nosaukuma Балтийский порт (Baltijas osta) saīsinātās versijas fonētisks atvasinājums. Tā kā igauņu valodā balsīgais slēdzenis b netiek izrunāts, tad, sākumā izrunā, bet vēlāk rakstos toponīms Baltijskij tika asimilēts kā Paldiski, balsīgo līdzkani b pāveidojot par nebalsīgo p, nebalsīgo t par balsīgo d, bet vārda galotni saīsinot.

Elektrifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa elektrifikācija rietumu virzienā tika uzsākta jau 1924. gadā, kad tika elektrificēts Tallinas—Keilas dzelzceļa iecirknis posmā TallinaPēskila. Turpmāko dzelzceļa attīstību pārtrauca Otrais pasaules karš. Darbs pie elektrifikācijas tika atsākts 1958. gada pavasarī. Nepilnu piecu mēnešu laikā tika elektrificēts 16 km garais dzelzceļa posms no Pēskilas līdz Keilai. Tā paša gada 30. decembrī ekpluatācijā tika nodots 9 km garais Keilas—Klogas dzelzceļa posms. Atlikušajā, Klogas—Paldiski dzelzceļa posmā elektrifikācija tika pabeigta 1961. gada 4. novembrī. Jaunajā maršrutā devās elektrovilciens СР3-1741, bet Paldiski stacijā tika noturēts svinīgs atklāšanas mītiņš.[5]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012
  2. [1] Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 7. oktobrī. EVR dzelzceļa staciju reģistrs (igauniski)
  3. [2] Igaunijas kultūras pieminekļu reģistrs (igauniski)
  4. [3] Paldiski atklāj piemiņas akmeni deportētajiem (igauniski)
  5. Tammeru, Tõnu. 2009. Elektrieadtee Eestimaal. Alates 1924. Tallinn: TÄNAPÄEV AS
Uz Keilu
Icon train.svg
Human-go-previous.svg Laokila
Train station.svg
Paldiski No-Symbol.svg