Parastā smiltene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastā smiltene
Tricholoma equestre
Parastā smiltene (Tricholoma equestre)
Parastā smiltene (Tricholoma equestre)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Hymenomycetes)
KārtaAtmatenes (Agaricales)
DzimtaPūkaiņu dzimta (Tricholomataceae)
ĢintsPūkaines (Tricholoma)
SugaParastā smiltene (C. odora)
Parastā smiltene Vikikrātuvē

Parastā smiltene (Tricholoma equestre) ir pūkaiņu ģints bazīdijsēne, kas aug Ziemeļamerikā un Eirāzijā, arī Latvijā. Tā ir sastopama smilšainos priežu mežos, it īpaši piejūras kāpās.[1]

Lai gan parastā smiltene tiek uzskatīta par vērtīgu un garšīgu ēdamo sēni, pēc vairākiem saindēšanās gadījumiem, tai skaitā nāvējošiem, 2003. gada pētījums esot atklājis indīgu vielu klātbūtni sēnē. Tika ziņots, ka 1993. gadā Francijā un 2001. gadā Polijā bijuši nāves gadījumi pēc to ieēšanas. Pēc sēnes ieēšanas bijis novērojams muskuļu sastiepums un bojājumi, kas rada muskuļu sāpes, bet pēc muskuļos esoša proteīna mioglobīna nokļūšanas asinīs — nieru mazspēja un tumšas krāsas urīns.[2] Vēlāks eksperiments Polijā nekādus negatīvus efektus brīvprātīgajiem neatklāja, Polijas saindēšanās statistikā netika atrasti arī saindēšanās gadījumi ar smiltenēm 10 gadu laikā pirms 2018. gada.[3] Iespējams, ka agrāk aprakstītās saindēšanās izsaukusi smilteņu mijiedarbība ar medikamentiem,[4] tāpat pastāv versijas par saindēšanos ar kādu citu līdzīgu sugu, cietušo individuālajām organisma īpatnībām u.c.[5] Lietuvā veikts pētījums autoriem deva iemeslu secināt, ka saindēšanās ar smiltenēm tomēr ir iespējama, lietojot tās ilgstoši lielos daudzumos, vienlaikus norādot, ka tas pats notiek ar citām ēdamajām sēnēm, kā Boletus un Leccinum ģinšu pārstāvēm (baravikām, apšu un bērzu bekām). Mēreni daudzumi problēmas nav radījuši.[6]

Parastajai smiltenei ir arī līdzīgas radnieciskas pūkaines, kā sēra pūkaine, kura visvieglāk atšķirama pēc nepatīkamās smakas, un rūgtā smiltene, kas atšķirama pēc rūgtās garšas. Abas šīs sugas ir neēdamas.[4] Parastās smiltenes atšķiras no šīm divām arī ar savu augšanu smilšainās vietās un bieži ir smilšu pilnas, kas rada kulināras grūtības.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Parastā smiltene, fungi.lv. Atjaunināts: 2016. gada 11. augustā.
  2. Saviuc, Phillippe; Danel, Vincent (2006). "New syndromes in mushroom poisoning". Toxicological Review 25 (3): 199–209. doi:10.2165/00139709-200625030-00004. PMID 17192123. (angliski)
  3. The Yellow Knight Fights Back: Toxicological, Epidemiological, and Survey Studies Defend Edibility of Tricholoma equestre. Klimaszyk P, Rzymski P. PMID: 30428584 PMCID: PMC6267205 DOI: 10.3390/toxins10110468
  4. 4,0 4,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 147. lpp.
  5. Is the Yellow Knight Mushroom Edible or Not? A Systematic Review and Critical Viewpoints on the Toxicity of Tricholoma equestre. Piotr Rzymski, Piotr Klimaszyk. DOI: 10.1111/1541-4337.12374
  6. A series of cases of rhabdomyolysis after ingestion of Tricholoma equestre. Gabija Laubner and Gabija Mikulevičienė. PMCID: PMC5287993 , PMID: 28356809 , DOI: 10.6001/actamedica.v23i3.3385
  7. E.Mūkins, "Sēnes", izdevniecība "Latvijas Mediji", Rīga, 2020, 23.-24. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]