Atmatenes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atmatenes
Cildenā atmatene
Cildenā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
Atmatenes Vikikrātuvē

Atmatenes (Agaricus) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints, kura satur ap 300 sugu. Vēsturiski atmatenēs sākumā iekļāva gandrīz visas lapiņu sēnes, pašlaik atmateņu ģintī ietilpst tikai savstarpēji ārēji un ģenētiski līdzīgas sugas. Ģints tipiskā suga ir lauka atmatene.[1] Latviskais ģints nosaukums norāda uz šo sēņu tipisku augšanas vietu — atmatu, bieži tiek lietots arī nosaukums "šampinjoni", kas franciski nozīmē vienkārši sēni. XX gadsimtā ilgstoši šo ģinti un tās sēnes latīniski apzīmēja Psalliota, tomēr tagad mikologi atgriezušies pie vecā nosaukuma.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes, masīvi, gaļīgi, parasti lietojami pārtikā.
  • Cepurīte: sākumā parasti olveida, tad zvanveida un pusapaļa, vēlāk izliekti izpletusies, var būt ar pauguru vidū. Sausa, gluda vai nedaudz zvīņaina ar tumšākām zvīņām, parasti balta vai bālgana līdz brūnganai.
  • Lapiņas: brīvas (nav pieaugušas kātiņam), ciešas, sākumā baltas, rozā vai pelēcīgas, sēnēm augot, sporu nogatavošanās rezultātā kļūst tumšākas līdz tumši brūnām un gandrīz melnām. Attīstības sākumā segtas ar daļējo plīvuru, kurš saplīst, cepurītei izplešoties, un tā atliekas ilgstoši paliek uz kātiņa kā gredzens un uz cepurītes malas kā nokareni lēveri.
  • Kātiņš: Viegli atdalāms no cepurītes, jo ir cietāks un šķiedraināks. Uz tā daļējā plīvura gredzens un bieži, īpaši dzeltējošo atmateņu grupai, arī otrais gredzens — ārējā plīvura atliekas.
  • Mīkstums: balts vai ar dzeltenīgu vai sārtu nokrāsu, griezuma vietā attiecīgi viegli dzeltē vai sārtojas. Vairāk šis efekts izteikts kātiņa pamatnē un cepurītes malās.
  • Sporas: dažādās brūnā nokrāsās. Ražo lielu sporu daudzumu (lauka atmatene līdz 2 miljardiem).[2][3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas atmateņu sugas ir humusa, augsnes vai tās nedzīvās zemsedzes saprofītes un parasti aug trūdvielām bagātās vietās ganībās, pļavās vai pilsētu apstādījumos. Dažas atmateņu sugas izmanto meža nobiras un parasti aug mežos zem eglēm. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz oktobrim.

Latvijā droši atrastās atmateņu ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviskie nosaukumi Latīniskie nosaukumi
Cildenā atmatene Agaricus augustus
Dārza atmatene, divsporu atmatene Agaricus bisporus, Agaricus hortensis
Dižsporu atmatene Agaricus urinascens, Agaricus macrosporus
Dzeltējošā atmatene Agaricus sylvicola
Indīgā atmatene Agaricus xanthodermus
Lauka atmatene Agaricus campestris
Meža atmatene Agaricus sylvaticus
Milzu atmatene Agaricus subperonatus, Agaricus vaporarius
Pilsētas atmatene Agaricus bitorquis
Sarkanlapiņu atmatene Agaricus rusiophyllus
Sarkstošā atmatene Agaricus langei, Agaricus haemorrhoidarius
Sīkā atmatene Agaricus comtulus
Smiltāju atmatene Agaricus devoniensis
Tīruma atmatene Agaricus arvensis, Agaricus abruptibulbus
Vīnsarkanā atmatene Agaricus semotus

Latvijā apstrīdami atrastās vai apstrīdami eksistējošās, bet aprakstītās kā atrastas vai ticamas atmateņu ģints sēņu sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviskie nosaukumi Latīniskie nosaukumi
Bernāra atmatene Agaricus bernardii
Brūnsarkanā atmatene Agaricus sagatus
Krīta atmatene Agaricus cretaceus
Pļavas atmatene Agaricus pratensis

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv dažādi atmateņu iedalījumi pa grupām/sekcijām/apakšgrupām, taču latviski praksē atrodams tikai V.Lūkina 1981. gadā publicētais sadalījums pēc morfoloģiskajām pazīmēm. Mūsdienās, kad visu nosaka ģenētiskie pētījumi, šāda pieeja tiek uzskatīta par zinātniski novecojušu, toties tā ir ērtāka parastam sēņotājam. Latvijā atrodamās sugas viņš, vadoties no tālaika mikoloģijas uzskatiem, sadalījis šādi:

  • A) Edulis — lielākās un uzturā visvērtīgākās. Gredzens zābakveidīgs, novelkams lejup. Pieder dārza un pilsētas atmatene.
  • B) Rubescentes (1) — mežos augošās, sārtojas griezumā. Pieder meža un sarkstošā atmatene.
  • C) Rubescentes (2) — ārpus meža augošās, ar atkarenu gredzenu, sārtojas griezumā. Pieder milzu un lauka atmatene.
  • D) Flavescentes — lielas, dzeltējošas griezumā. Pieder cildenā, dzeltējošā, tīruma, krīta un dižsporu atmatene.
  • E) Minores — mazās atmatenes. Pieder sarkanlapiņu, sīkā un vīnsarkanā atmatene, kā arī smiltāju atmatene, kuru liela daļa mikologu uzskata par dažādu sugu kopumu.
  • F) Xanthodermatei — indīgo atmateņu grupa ar nepatīkamu smaku jau jaunībā. Latvijā tai pieder tikai indīgā atmatene.[4]

Cits iedalījums izvirza tīruma atmateni par tipisko sugu vienai atmateņu ģints grupai, ko tālāk iedala vēl sešās apakšgrupās,[5] saglabā indīgo atmateņu grupu, rada vēl dažas grupas un vienā no tām izveido sešas apakšgrupas, četrās no kurām par tipiskajām sugām izvēl Latvijā zināmas sugas: dārza, milzu, pilsētas un smiltāju atmatenes.[6] Vēl viens iedalījums par galveno sadales principu uzskata sēnes augteni.[7] Neviena no pašreizējām (2017.g.) iedalījuma sistēmām nav uzskatāma par galīgu.

Latvijā neatrastās atmateņu sugas (nepilns saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgas sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmatenes pēc silueta ir viegli sajaucamas ar bieži sastopamajām tām radniecisko ģinšu sugām — mušmirēm un makstssēnēm. Jāatceras, ka mušmiru un makstssēņu lapiņas vienmēr paliek baltas, kamēr atmateņu tādas var būt tikai agrā jaunībā un tikai dažām sugām. Vēl atmatenēm uz kātiņa pamatnes nav maksts, kas to ietver mušmirēm un makstssēnēm.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izņemot indīgo atmateni, visas Latvijā sastopamās atmatenes ir labas ēdamās sēnes. Tomēr vajadzētu izvairīties no pāraugušām sēnēm ar gandrīz melnām lapiņām, īpaši, ja to smaka vairs nav patīkama. Jāzina arī, ka daudzas atmatenes pastiprināti no augsnes akumulē cilvēkam indīgo metālu kadmiju,[8] kurš nepieciešams to attīstībai — reāli saindēšanās gadījumi ar atmateņu kadmiju gan nav zināmi, tāpat kā vēža saslimšanas atmateņu dēļ (daži atmatenes, tāpat kā daudzas citas sēnes, tur aizdomās arī par to),[9] taču vienmēr paliek cerība kļūt par pirmo upuri pēc simtiem miljonu cilvēku, ar ko tas nav noticis. Vairākas atmateņu sugas tiek audzētas mākslīgi un šī ģints ieņem pirmo vietu pasaulē kā pārtikai pārdodamās sēnes. ASV dārza atmatene kļuva par visaudzējamāko sēni jau uz XIX gadsimta sākumu,[10] un 2010./11. gadu sezonā ASV novāca 338 tūkstošus tonnu mākslīgi audzēto atmateņu.[11]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]