Parastais tenreks
| Parastais tenreks Tenrec ecaudatus (Schreber), 1778) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Virskārta | Āfrikas placentāļi (Afroinsectiphilia) |
| Kārta | Tenrekveidīgie (Afrosoricida) |
| Dzimta | Tenreku dzimta (Tenrecidae) |
| Suga | Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) |
| Izplatība | |
 | |
 Parastais tenreks Vikikrātuvē | |
Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli.
Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākais dzimtas pārstāvis Madagaskarā. Garums 26—39 cm, masa 1,5—2,5 kg. Kažoks ciets, no pelēka līdz sarkanīgam, ķermeni klāj asas adatas. Deguns smails un kustīgs. Jaunajiem tenrekiem uz muguras ir asas adatas un brūni baltas svītras, kas pilnīgi nemaz nelīdzinās pieaugušo krāsai.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plaši sastopams Madagaskarā, ievests Komoru salās, Seišelu salās, Maurīcijā, Reinjonā.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visbiežāk vienpatis. Apdzīvo visdažādākās ekoloģiskās nišas, līdz pat 900 metru augstumā kalnos, kur dzīvo kalnu pļavās. Tomēr visiecienītākā vide ir krūmāji un meži siltākos reģionos. Naktsdzīvnieks. Dienā guļ, paslēpies atpūšas ligzdā klinšu spraugā, koka dobumā vai izraktā alā.
Ziemā Madagskarā ir ļoti sauss periods, kas sākas maijā un ilgst līdz oktobrim. Tenreks šo laiku noguļ slēpnī. Miega laiks ir atkarīgs no apkārtējās temperatūras un barības pieejamības un var ilgt pat sešus mēnešus.
Aizsargājoties tenreks drosmīgi aizstāvas, — tas spiedz, saslien adatainos matus uz kakla, izveidojot cekulu, slejas pakaļkājās un kož. Dzīves ilgums līdz sešiem gadiem.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar garo, kustīgo degunu rokas lapās, meklējot tārpus un citus sīkus dzīvniekus. Rakņājas arī atkritumos, medī vardes un peles. Ēd arī augus.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mātītei viens metiens gadā, un tā reizēm dzemdē pat 32 mazuļus. Parasti gan izdzīvo tikai 12—16 īpatņu. Lai pabarotu tik daudz mazuļu, mātītei dažkārt jāmeklē barība arī dienā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|