Pasaules sistēmas teorija
Pasaules sistēmas pieeja ir pētniecības teorijas pieeja socioloģijā un citās zinātnēs, kuras galvenā būtība ir analizēt notiekošos procesus globālā kontekstā, apskatot vispasaules savstarpējo notikumu mijiedarbību un to radītās sekas. Pasaules sistēmas teorijas pieeja veidojusies gadsimtu ilgā laika posmā, piedaloties tās veidošanā dažādiem teorētiķiem, sākot no Ādama Smita un beidzot ar Maksu Vēberu. Viens no spilgtākajiem pamatlicējiem ir Imanuels Volerstīns. Tieši visatpazīstamāko pasaules sistēmas pētniecības pieejas teoriju ir veidojis I. Volerstīns, kura pasaules sistēmas teorijas pieejas pamatā ir vēsturiskās socioloģijas interpretācijas analīze. Teorētiķis mūsdienu pasaules sistēmas pētniecības pieeju pirmsākumus saista ar 16. gadsimtu, kurš aizsākās ar Amerikas atklāšanu un noslēdzās ar Anglijas revolūciju. Pasaules sistēmas teorija pieejas galvenais mērķis nav kalpot kā teorijai, bet gan kā pieejai pētīt un ietekmēt sociālo mijiedarbību un pasaulē notiekošo procesu iemeslus un sekas.
Pasaules sistēmas teorijas pieeja ļauj pētīt pasaules kapitālistiskās ekonomikas dinamiku kā vienotu sociālu sistēmu. Pasaules sistēmas teorijas pieejas pamatā ir kvalitatīvā pētniecības metode, balstīta uz makrosocioloģisku izpēti. I. Volerstīna interpretācijā pasaules sistēmas teorijas pieeja ir sociālās sistēmas izpēte, ar tai piemītošām robežām, konkrētu struktūru, grupu locekļiem un leģitimitāti, kā arī savstarpējo procesu sakarību.
I. Volerstīns raksturo pasaules sistēmas teorijas pieeju kā mākslīgi radītu iekārtu, kas pārdala resursus no perifērijas uz kodolu. Kodols caur perifēriju maksimāli rada pašpietiekamu savu pastāvēšanas stāvokli. Tās pamatā ir industriāli attīstītās valstis - kodols un mazāk attīstītās valstis - perifērija. Mūsdienu pasaules sistēma — „modernā pasaules sistēma” ir laicīgākā no visām pasaules sistēmas pētīšanas pieejām un ir pilnībā unikāla, ar izveidoto visaptverošo pasaules kapitālisma klātbūtni. Šī modernā pasaules sistēma un tās pielietojums ir balstīts uz kapitālismu kā vēsturisku sociālu sistēmu, pastāvot pie neierobežotas ražošanas un „darba dalīšanas”, kuras pamatā ir konkurence.[1]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |