Amerikas atklāšana
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Amerikas atklāšana — Par Amerikas atklāšanu mūsdienās sauc četras Kristofora Kolumba organizētas ekspedīcijas, kuru rezultātā sākās eiropiešu ekspansija Amerikas kontinentos. Amerikas atklāšana tiek piedēvēta arī aziātiem (pirms 12—42 tūkstošiem gadu) un vikingiem, kuri ap 1000. gadu nodibināja apmetnes Ņūfaundlendā.
Kristofora Kolumba ekspedīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1. ekspedīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristofora Kolumba 1. ekspedīcija (1492—1493) kuras sastāvā bija 91 cilvēks, ar kuģiem "Santa Maria", "La Pinta" un "La Niña" 1492. gada 3. augustā devās ceļā no Palos de la Fronteras. No Kanāriju salām (9. septembris) ekspedīcija devās uz rietumiem un šķērsoja Atlantijas okeānu sasniedzot San Salvadoras salu Bahamu arhipelāgā, kur Kristofors Kolumbs izkāpa krastā 1492. gada 12. oktobrī. Laika posmā no 14. līdz 24. oktobrim, Kolumbs izpētīja lielu daļu Bahamu salu, bet 28.X — 5.XII atklāja un apsekoja Kubas ziemeļaustrumu daļu. 6.XII Kolumbs sasniedza Haiti un virzījās gar salas ziemeļu krastu. Naktī uz 25.XII "Santa Maria" uzskrēja uz rifa, tomēr ekipāža izglābās. Ar kuģi "La Niña" Kolumbs 1493. gada 4.-16.I pabeidza Haiti ziemeļu krasta apsekošanu un 15.III atgriezās Kastīlijā.
2. ekspedīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2.ekspedīcijā (1493—1496), kuru Kristofors Kolumbs vadīja jau kā admirālis un, kā jaunatklāto zemju vicekaralis, bija 17 kuģi, kuru ekipāžās bija vairāk kā 1500 cilvēku. 1493. gada 3. novembrī Kolumbs atklāja Dominiku un Gvadelupu. Pagriežoties uz ziemeļrietumiem, vēl aptuveni 20 Mazo Antiļu salu, t. sk. Antigvu un Jaunavu salas, bet 19. novembrī - Puertoriko, pēcāk sasniedzot Haiti ziemeļu piekrasti. 1494. gada 12.-29. martā Kolumbs zelta meklēšanas nolūkā veica iekarošanas gājienu Haiti salas iekšienē, šķērsojot Kordiljera Sentral (Cordillera Central) kalnu grēdu. Laika posmā no 29.IV līdz 3.V Kolumbs ar 3 kuģiem devās gar Kubas dienvidaustrumu piekrasti, no Krusa (Cruz) raga pagriezās uz dienvidiem un 5.V atklāja Jamaiku. 15.V atgriezies pie Krusa raga, Kolumbs devās gar Kubas dienvidu krastu līdz rietumu garuma 84°, atklāja Hardines de la reina arhipelāgu, Sapatas pussalu un Pinjosas salu. 24.VI Kolumbs devās uz austrumiem un 19.VIII- 15.IX apsekoja Haiti dienviddaļu. 1495. gadā Kolumbs turpināja Haiti iekarošanu. 1496. gada 10.III atstāja salu un 11.VI atgriezās Spānijā.
3. ekspedīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3. ekspedīcijā (1498—1500) bija 6 kuģi. 1498. gada 31.VII tika atklāta Trinidada. No dienvidu puses ekspedīcija iegāja Parijas līcī un sasniedza Orinoko upes deltas rietumu daļu, kā arī Parijas pussalu, tādā veidā atklājot Dienvidameriku. 15.VIII tika atklāta Margaritas sala, un 31.VIII Kolumbs ieradās Santodomingo pilsētā (Haiti salā). 1500. gadā Kolumbs pēc ziņu pienesēja apsūdzības tika arestēts un nosūtīts uz Spāniju, kur tika atbrīvots.
4. ekspedīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]4. ekspedīcija (1502—1504). Ieguvis atļauju turpināt rietumu ceļa uz Indiju meklējumus, Kolumbs 1502. gada 15.VI sasniedza Martiniku, 30.VII- Hondurasas līci un no 1502. gada 1.VIII līdz 1503. gada 1.V atklāja Hondurasas, Nikaragvas, Kostarikas un Panamas Karību piekrasti. Pēcāk pagriezies uz ziemeļiem, cieta kuģa bojāejā pie Jamaikas. Palīdzība no Santodomingo ieradās pēc gada. Spānijā Kolumbs atgriezās 1504. gada 7.XI.