Patona Elektrometināšanas institūts
 | |
| Valsts |
 Ukraina |
|---|---|
| Dibināts | 1934. gads |
| Atrašanās vieta | Kijiva |
| Tips | Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniski pētnieciskais institūts |
| Mājaslapa | paton.kiev.ua |
J. O. Patona vārdā nosauktais Elektrometināšanas institūts (Інститут електрозварювання ім. Є.О. Патона Національної академії наук України) ir Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniski pētnieciskais institūts.
Institūta galvenie pētniecības virzieni:
- metināšanas, lodēšānas, uzmetināšanas, uzsmidzināšanas un līdzīgu procesu kompleksie pētījumi, uz to pamata jaunu tehnoloģiju, iekārtu un materiālu izstrāde;
- metinātu konstrukciju izturības un ekspluatācijas īpašību izpēte;
- metināšanas un tai radniecīgo procesu automatizācija un mehanizācija;
- metināšanas un tai līdzīgo procesu matemātiskā modelēšana;
- nanostruktūru sistēmas, nanotehnoloģijas un nanomateriāli.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1934. gadā pēc akadēmiķa Jevgeņija Patona iniciatīvas uz Kijivas Politehniskā institūta Inženierbūvju katedras un Elektrometināšanas komitejas metināšanas laboratorijas bāzes Kijivā tika dibināts Visukrainas Zinātņu akadēmijas Elektrometināšanas institūts. Jevgeņijs Patons arī kļuva par institūta direktoru. 1934. gadā tika izstrādāta automātiskās metināšanas tehnoloģija, izmantojot kušņus.
1941. gadā, sākoties karam, Elektrometināšanas institūts tika pārvietots uz Ņižņijtagilu, Uralvagonzavod rūpnīcā. 1941. gadā tika izstrādāta bruņu tērauda automātiskā metināšana ar kusni. 1942. gadā pirmoreiz pasaulē tika izgatavots vienlaidmetināts tanks, kas izgatavots automātiskā metināšanā ar kusni. Pateicoties šai tehnoloģijai, PSRS Otrā pasaules kara laikā izgatavoja vairāk tanku, nekā visas citas karojošās valstis kopā. 1942. gadā tika izstrādāta lielgabarīta lokšņu konstrukciju izgatavošanas tehnoloģija ar rullēšanas metodi, izmantojot metināšanu ar kusni; šī tehnoloģija palīdzēja īsa laikā atjaunot karā sagrautās naftas tvertnes. Pēc kara institūts atgriezās Kijivā No 1947. līdz 1949. gadam tika izstrādāta liela diametra cauruļu vairāku loku ātrās metināšanas tehnoloģija.
1951. gadā jaudīgu ūdensturbīnu un prešu izgatavošanā tika ieviesta elektrosārņu metināšanas tehnoloģija, kas ļāva savienot metālu ar biezumu līdz 2000 mm. 1952. gadā tika izgudrots tērauda elektrosārņu pārkausējums; izstrādāta kontaktmetināšanas iekārta ar gredzenveida transformatoru; izstrādāta loka metināšana ogļskābajā gāzē (sadarbībā ar Centrālo mašīnbūves tehnoloģiju zinātniski pētniecisko institūtu Maskavā). 1953. gadā mira Jevgeņijs Patons, par Elektrometināšanas institūta direktoru kļuva viņa dēls Boriss Patons, kurš šo amatu pildīja līdz 2020. gadam. 1953. gadā Kijivā pāri Dņeprai tika atklāts J. O. Patona tilts, kas bija Eiropā lielākais vienlaidu metinājuma tilts. 98 % visu šuvju tika veikti ar automātiskajā metināšanā ar kusni. 1956. gadā tika izstrādāta elektrosārņu pārkausējuma rūpnieciskā iekārta. 1957. gadā tika izstrādāta plazmas loka pārkausējuma tehnoloģija. 1958. gadā tika izveidota kontakta savienošanas metināšanas iekārta ar nepārtrauktu plānsienu cauruļu un sliežu apkušanu.
.jpg)
1963. gadā institūts sāka pētīt metināšanas iespējas kosmosā. 1965. gadā tika izstrādāta plazmas loka metināšana ar maiņstrāvu un impulsu mikroplazmas metināšana; šīs tehnoloģijas bija piemērotas alumīnija korpusu metināšanai. 1960. gadu vidū institūts sāka pētīt sprādziena izmantošanu metināšanā un līdzīgos procesos. 1966. gadā tika izveidota kontakta savienošanas metināšanas iekārta liela diametra cauruļu metināšanai no iekšpuses. 1967. gadā plazmas loka metināšana ar maiņstrāvu tika izmantota kosmisko raķešu ārējo alumīnija tvertņu metināšanā. 1967. gadā Dņepras gultnē 10 metru dziļumā augstspiediena cauruļvada metināšanā tika pielietota institūtā izstrādātā "slapjā" mehanizētā zemūdens metināšana. Vēlāk šī tehnoloģija tika izmantota kuģu korpusu remontam peldošā stāvoklī un zemūdens konstrukciju montāžai. 1969. gadā pirmoreiz kosmosā tika izmēģināta metināšana, ko veica ar Elektrometināšanas institūta izstrādātu iekārtu Vulkan kosmosa kugī Sojuz-6.
1979. gadā orbitālajā stacijā Saljut-6 tika izmēģināta iekārta Isparitel, lai pētītu materiālu termisko iztvaikošanu un kondensāciju kosmiskajā vidē. 1984. gadā atklātā kosmosā ar universālu elektronu staru instrumentu tika veikta metināšana, griešana, lodēšana un uzsmidzināšana. 1980. gados tika izstrādātas metinātas transformējamas konstrukcijas, ko var izvērst kosmosā.
1991. gadā Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas Elektrometināšanas institūts tika pārdēvēts par E. O. Patona vārdā nosaukto Elektrometināšanas institūtu.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Patona Elektrometināšanas institūts Arhivēts 2009. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē.