Boriss Patons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Boriss Patons
Борис Евгеньевич Патон
Boriss Patons 2010. gadā
Boriss Patons 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 27. novembrī (100 gadi)
Kijeva, Ukrainas Valsts
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Ukraina Ukraina
Tautība ukrainis
Zinātniskā darbība
Zinātne metalurģija
Darba vietas Patona Elektrometināšanas institūts
Alma mater Kijevas Politehniskais institūts
Sasniegumi, atklājumi pētījumi metalurģijā un elektrometināšanā
Apbalvojumi Lomonosova Zelta medaļa (1980)

Boriss Patons (ukraiņu: Борис Євгенович Патон, krievu: Бори́с Евге́ньевич Пато́н; dzimis 1918. gada 27. novembrī) ir padomju un ukraiņu zinātnieks metalurģijas un metālu tehnoloģiju jomā, tehnisko zinātņu doktors un profesors. Divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969, 1978) un Ukrainas Varonis (1998), apbalvots ar Lomonosova Zelta medaļu (1980) un daudziem citiem apbalvojumiem.

Boriss Patons kopš 1953. gada ir Patona Elektrometināšanas institūta direktors (institūtu 1934. gadā dibināja pēc viņa tēva Jevgēņija Patona iniciatīvas). Kopš 1962. gada ir Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents.[1] Boriss Patons ir vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē, kā arī pilda šo amatu ilgāk no visiem akadēmiju prezidentiem. Patons ir vienīgais pasaulē akadēmijas prezidents, kas ir dzimis vienā dienā ar šīs akadēmijas dibināšanas dienu - 1918. gada 27. novembrī; viņa tēvs bija akadēmijas viceprezidents.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boriss Patons piedzima 1918. gada 27. novembrī Kijevā zinātnieka un inženiera Jevgēņija Patona (1870—1953) un mājsaimnieces Natālijas Patonas (dzim. Bude) (1885—1971) ģimenē. Nicā (Francija) dzimušais tēvs bija zinātņu doktors un profesors, vēlāk akadēmiķis, pēc kura iniciatīvas 1934. gadā tika dibināts Patona Elektrometināšanas institūts, kurā viņa darbu vēlāk turpināja dēls. Borisa Patona vectēvs bija cara armijas ģenerālis, Krievu—turku kara dalībnieks Viktors Bude (1836—1903).[2]

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boriss Patons 1941. gadā pabeidza Kijevas Politehnisko institūtu specialitātē inženieris-elektriķis. Zinātņu kandidāta disertāciju par pētījumiem metināšanas jomā aizstāvēja 1945. gadā, bet doktora disertāciju — 1952. gadā.

1941. gadā Boriss Patons uzsāka darbu kā inženieris rūpnīcas elektrotehniskajā laboratorijā Gorkijā. Bet kopš 1942. gada jau vairāk nekā 70 gadus strādā Patona Elektrometināšanas institūtā. Sākumā kā jaunākais, pēc tam kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1942—1945), pēc tam par daļas vadītāju (1945—1950), direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1950—1953). Kopš 1953. gada Boriss Patons ir institūta direktors. No 1960. gadiem viņš ir populārzinātniskā žurnāla Наука и жизнь redkolēģijas loceklis.

Patons ir vairāk nekā 1000 publikāciju autors, tai skaitā 20 monogrāfijas, kā arī vairāk nekā 400 izgudrojumu autors.[3] Viņa zinātniskā darbība saistās ar pusautomātisko un automātisko metināšanas procesu izpēti, loka metināšanas teorijas izstrādi, loka degšanas un regulēšanas problēmu risināšanu, metināšanas procesa vadību. Izstrādājis metināšanas robotus, pētījis metināšanas metalurģiju, izveidojis jaunus metāliskus materiālus. Vadījis pētījumus par metināšanas siltuma avotu pielietojumu speciālās kausēšanas iekārtās, kuru rezultātā radās jauna kvalitatīvās metalurģijas nozare — speciālā elektrometalurģija (elektrolīzes, plazmas loka un elektronu staru kausēšana).

Akadēmijas prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patons kļuva par akadēmiķi 1958. gadā. Kopš 1962. gada Patons ir Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidents. Padomju varas laikā tā bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmija, vēlāk — Ukrainas Nacionālā zinātņu akadēmija. Katru reizi ticis pārvēlēts kā vienīgais kandidāts, bez alternatīviem kandidātiem, arī pēdējā pārvēlēšanas reizē 2015. gadā. Par to ir izskanējuši arī kritiski viedokļi.[4]

Ir zināms, ka būdams Akadēmijas prezidenta amatā, 1970. un 1980. gados Patons centās pārliecināt padomju varas iestādes nebūvēt Černobiļas atomelektrostaciju, tomēr viņa iebildumi netika ņemti vērā.[5][6]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju varas laikā bijis PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962—1989), Ukrainas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis (1963—1980), PSKP Centrālās komitejas loceklis (1966—1991). Saņēmis daudzus apbalvojumus un goda nosaukumus. Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas Patons bija pirmais, kuram tika piešķirts Ukrainas Varoņa goda nosaukums (1998), atzīstot viņa zinātnisko ieguldījumu metalurģijā un elektrometināšanā.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Патон Ukrainas vēstures enciklopēdija (krieviski)
  • Presidium Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas mājaslapa