Dņepra

Dņepra
	krievu: Днепр
	baltkrievu: Дняпро
	ukraiņu: Днiпро
	Dņepra Kijivā
	Dņepras upes baseins
Izteka	Valdaja augstiene, Smoļenskas apgabals, Krievija
Ieteka	Dņepras limāns, Melnā jūra
Baseina valstis	Ukraina; Baltkrievija; Krievija;
Garums	2201 km
Iztekas augstums	220 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	1670 m³/s (pie ietekas Hersonā)
Baseina platība	516 300 km²
Galvenās pietekas	Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva, Sula
	Dņepra Vikikrātuvē

Dņepra (ukraiņu: Днiпро, baltkrievu: Дняпро, krievu: Днепр) ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas. Upes garums ir 2201 km. Tās izteka atrodas Valdaja augstienē. Dņepra plūst caur Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, bet ietek Dņepras limānā (Melnajā jūrā). Lielākās Dņepras pietekas ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula. Lielākās pilsētas upes krastos ir Smoļenska, Orša, Mogiļeva, Kijiva, Čerkasi, Kamjanske, Dņipro, Zaporižja un Hersona. Dņepra grīvā veido deltu, kur tā sadalās aptuveni 230 mazākās attekās. Dņepra tiek izmantota kā ūdensceļš un ir kuģojama līdz Dorogobužas pilsētai Krievijā. Dņepras—Bugas kanāls to savieno ar Bugas upi.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dņepras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas *Dānu Apara ("Tēvu upe") vai skitu valodas *Dānu Apr ("Dziļā upe"). Jau Senajos laikos tā bija svarīgs ūdensceļš, ko grieķu kolonisti sauca par Boristēnu (grieķu: Βορυσθένης), bet latīniski sauca par Danaparis. Vikingu laikos tā kalpoja kā ceļš no varjagiem uz grieķiem.

Upes gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dņepra sākas Valdaja augstienē, augšgalā tā tek zemos krastos pa paugurainu, sīkpurvainu, vairāk vai mazāk mežainu apvidu; sniedzas platumā līdz 30, dziļumā līdz 6 metriem. Starp Dorogobužas un Oršas pilsētām upes krasti kļūst augstāki un akmeņaināki, gultne līkumaina. Tālāk tā ieplūst Baltkrievijas zemajā, purvainajā un mežainajā līdzenumā, uzņem lielākās pietekas un paliek par prāvu, satiksmei noderīgu upi.

Ukrainā meži Dņepras krastos pamazām izklīst mežastepē un upe plūst pa auglīgu zemkopības klajumu. Kreisais krasts pieplok zemā līdzenumā, kas pavasaros tālu pārplūst. Toties labais krasts pieņemas augstumā, uz tā atrodas Kijiva. Lejpus Kijivai Dņepra sadalās vairākās līdztekās, kas apskalo daudzas salas. Vietām izceļas granīta sliekšņi, tie tomēr nesniedzas visā upes platumā un kuģniecību netraucē.

Līdz Dņipro HES uzbūvēšanai posmā Dņipro — Zaporižja upe lauzās šķērsām cauri Ukrainas granīta horstam, straumei ceļu aizsprostoja klinšu salas, zemūdens akmeņi un sliekšņi. Hidroelektrostacijas celtniecības laikā (1927–1932) krāces applūdināja. Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija atkāpjoties sagrāva Dņepras HES aizsprostu, bet pēc kara to atjaunoja. Lejpus Zaporižjai upes plūdums ir rāms un tā sadalās līdztekās un pa sešām attekām ieplūst Melnās jūras Dņepras-Bugas limānā.^[2]

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dņeprai ir 21 par 100 km garāka pieteka. Lielākās no tām ir Desna, Pripete, Psela, Soža, Bjarezina, Inhuleca, Vorskla, Teteriva un Sula.

Dņepras pietekas, kas garākas par 100 km
(iekavās norādīts pietekas garums)
Kreisā krasta pietekas	Labā krasta pietekas
Desna (1130 km) Psela (717 km) Soža (648 km) Vorskla (464 km) Sula (363 km) Opila (346 km) Samara (320 km) Kinska (149 km) Vjazma (147 km) Supija (130 km) Trubiža (113 km)	Pripete (775 km) Bjarezina (613 km) Inhuleca (549 km) Teteriva (385 km) Rosa (346 km) Druca (295 km) Irpiņa (162 km) Tjasmina (161 km) Bazavluka (157 km) Viļšanka (105 km)