Dņepra sākas Valdaja augstienē, augšgalā tā tek zemos krastos pa paugurainu, sīkpurvainu, vairāk vai mazāk mežainu apvidu; sniedzas platumā līdz 30, dziļumā līdz 6 metriem. Starp Dorogobužas un Oršas pilsētām upes krasti kļūst augstāki un akmeņaināki, gultne līkumaina. Tālāk tā ieplūst Baltkrievijas zemajā, purvainajā un mežainajā līdzenumā, uzņem lielākās pietekas un paliek par prāvu, satiksmei noderīgu upi.
Ukrainā meži Dņepras krastos pamazām izklīst mežu stepē un upe plūst pa auglīgu zemkopības klajumu. Kreisais krasts pieplok zemā līdzenumā, kas pavasaros tālu pārplūst. Toties labais krasts pieņemas augstumā, uz tā atrodas Kijiva. Lejpus Kijivai Dņepra sadalās vairākās līdztekās, kas apskalo daudzas salas. Vietām izceļās granīta sliekšņi, tie tomēr nesniedzas visā upes platumā un kuģniecību netraucē.
Līdz Dņepras HES uzbūvēšanai posmā Dņipro — Zaporižja upe lauzās šķērsām cauri Ukrainas granīta horstam, straumei ceļu aizsprostoja klinšu salas, zemūdens akmeņi un sliekšņi. Hidroelektrostacijas celtniecības laikā (1927–1932) krāces applūdināja. Otrā pasaules kara laikā Sarkanā armija atkāpjoties sagrāva Dņepras HES aizsprostu, bet pēc kara to atjaunoja.
Lejpus Zaporižjas upes plūdums ir rāms un tā sadalās līdztekās un pa sešām attekām ieplūst Melnās jūras Dņepras-Bugas limānā.[1]
.jpg)
Dņepra Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņepra.
