Patriarhu ala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Patriarhu ala
‏מְעָרַת הַמַּכְפֵּלָה
الحرم الإبراهيمي
Hebron Cave of the Patriarchs.jpg
Patriarhu ala (Palestīnas autonomija)
Patriarhu ala
Patriarhu ala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Palestīnas autonomija Palestīna, Hebrona
Koordinātas 31°31′29″N 35°06′39″E / 31.5247°N 35.1107°E / 31.5247; 35.1107Koordinātas: 31°31′29″N 35°06′39″E / 31.5247°N 35.1107°E / 31.5247; 35.1107
Vēsture
Dibināšana 1. gs p.m.ē.
Piezīmes
Stāvoklis kaps, mošeja, sinagoga
Oficiālais nosaukums: Hebronas/Halīlas vecpilsēta
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv, vi
Iekļauts 2017
Aizsardzības nr. 1565
Valsts Palestīna
Reģions Arābu valstis

Patriarhu ala (ivritā: מְעָרַת הַמַּכְפֵּלָה, arābu: الحرم الإبراهيمي) ir alu komplekss Hebronas vecpilsētā, Rietumkrasta teritorijā. Tradīcija vēsta, ka alās ir apglabāti Vecās Derības pravieši Ābrams, Īzāks un Jēkabs, kā arī viņu sievas Sāra, Rebeka un Lia. Pēc ebreju tradīcijas alās ir apblabāti arī Ādams un Ieva. Alu komplekss jūdaismā ir otrā svarīgākā svētvieta pēc Tempļa kalna, tomēr tā ir svētvieta arī kristietībā un islāmā.

Hērods Lielais 1. gs p. m. ē. uz alām uzbūvēja celtni. Bizantijas valdīšanas laikā šeit tika ierīkota bazilika. Pēc tam, kad 7. gadsimtā Palestīnu iekaroja musulmaņi, tā tika pārvērsta par mošeju. Pēc krustnešu iekarojumiem 1110. gadā tā atkal bija baznīca līdz 1188. gadā teritoriju atkaroja Saladīns un celtni atkal pārvērta par mošeju. Pēc 1967. gada Sešu dienu kara, kad Izraēla okupēja Rietumkrastu, celtne tika sadalīta mošejā un sinagogā. 1994. gada 25. februārī mosejas daļā iebruka ebreju terorists, nogalinot 29 cilvēkus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]