Paukošana
| ||
| Pamatinformācija | ||
| Augstākais pārvaldes orgāns | FIE | |
| Pirmsākumi | No 17. līdz 19. gadsimtam Eiropā | |
| Īpašības | ||
| Kontakts starp sportistiem |
daļēji kontakts | |
| Komandas | individuāli vai komandu | |
| Jaukts dzimums | Jā, atsevišķas sacensības | |
| Ekipējums | špaga, florete, zobens, ķermeņa aukla, lamē jaka, ieroča rokturis | |
| Vieta | paukošanas trase | |
| Olimpiskās spēles | Kopš 1896. gada | |
Paukošana, pazīstama arī kā modernā paukošana, lai atšķirtu to no vēsturiskās paukošanas, ir viens no cīņas sporta veidiem, kur tiek izmantoti aukstie ieroči. Paukošana (ar špagu) ir viena no modernās pieccīņas disciplīnām.
Modernās paukošanas vēsture sākusies 18. gadsimtā.[1][2]
Paukošana ir viens no četriem sporta veidiem, kas ir ticis iekļauts visās modernajās Olimpiskajās spēlēs. Sporta paukošanā izmanto trīs veidu ieročus: floreti, špagu un zobenu. Sievietes sacenšas tikai ar floreti. Startējot ar dažādiem ieročiem, ir atšķirīgas "punktu gūšanas zonas".
Pārvaldes institūcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paukošanu pārvalda Starptautiskā paukošanas federācija Fédération Internationale d'Escrime (FIE), kuras galvenā mītne atrodas Lozannā, Šveicē. FIE sastāv no 155 nacionālajām federācijām, un katru no tām valsts Olimpiskā komiteja ir atzinusi par vienīgo olimpiskā stila paukošanas pārstāvi šajā valstī.[3]
Ieroči
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katram no trim paukošanas ieročiem ir savi noteikumi un stratēģija.
Florete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Florete ir viegls ierocis, kura maksimālais svars ir 500 grami. Sacensībās ar floreti mērķa zona ir pretinieka rumpis, bet ne rokas un kājas. Ierocim ir mazs apļveida rokas aizsargs, kas kalpo, lai aizsargātu roku no tiešiem pretinieka dūrieniem. Tā kā roka floretes sacensībās nav ieskaites punkta zona, tas galvenokārt ir paredzēts drošībai. Dūrienus vērtē tikai gūtus ar ieroča galu; dūrieni ar asmeņa malu nereģistrējas elektroniskajā vērtēšanas aparātā (un neaptur cīņu). Dūrieni, kas trāpa ārpus mērķa apgabala (saukti par dūrienu ārpus mērķa) tiek attēloti ar atšķirīgu krāsu uz punktu skaitīšanas aparāta un aptur sacensību darbību, bet netiek vērtēti. Katras sadursmes beigās jebkuram paukotājam var piešķirt tikai vienu rezultatīvu dūrienu. Ja abi paukotāji vienlaikus veic dūrienu ar ātrumu 300 ms (± 25 ms pielaides) robežās, tad pēc materiālajiem noteikumiem,[4] reģistrējot divas gaismas uz dūrienu reģistrācijas iekārtas, tiesnesis izmanto prioritātes ("right of way") noteikumus, lai noteiktu, kuram paukotājam tiek piešķirts punkts par legālu dūrienu, vai ja ir bijis dūriens ārpus mērķa zonas, un tādā gadījumā punkts netiek piešķirts. Ja tiesnesis nevar noteikt, kuram paukotājam ir priekšroka, dūriena ieskaite netiek piešķirta.
Špaga
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Špaga ir duršanas ierocis, piemēram, līdzīgi kā florete, bet smagāks, tā maksimālais kopējais svars ir 775 grami. Sacensībās ar špagu jebkura pretinieka ķermeņa daļa ir derīgs mērķis lai iegūtu punktu. Rokas aizsargs uz ieroča priekšpuses ir liels aplis, kas stiepjas virzienā uz asmeni, efektīvi nosedzot roku, kas ir derīgs mērķis sacensībās ar špagu. Tāpat kā ar floreti, visiem dūrieniem jābūt ar ieroča galu, nevis ar asmens malām. Dūrieni ar asmeņa malu nereģistrējas elektroniskajā vērtēšanas ierīcē (un neaptur sacensību darbību). Tā kā viss ķermenis ir likumīgs mērķis, šajā sacensību veidā nav jēdziena par dūrienu ārpus mērķa, izņemot gadījumus, kad paukotājs nejauši skar grīdu, izraisot punktu skaitīšanas aparāta gaismas signāla ieslēgšanos. Atšķirībā no floretes un zobena, ar špagu neizmanto "right of way", vienlaicīgus dūrienus abiem paukotājiem, ko sauc par "dubultiem dūrieniem". Tomēr, ja mačā pēdējā punktā rezultāts ir neizšķirts un tiek gūts dubultdūriens, punkts ir spēkā neesošs.
Zobens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zobens ir viegls griešanas un duršanas ierocis, ar kuru sportists mērķē uz visu ķermeni virs vidukļa, ieskaitot galvu un abas rokas. Zobens ir jaunākais ierocis, kas tiek izmantots sacensībās. Tāpat kā floretes, arī zobena maksimālais atļautais svars ir 500 grami. Rokas aizsargs uz zobena stiepjas no roktura līdz vietai, kur asmens savienojas ar to. Šis aizsargs sacensību laikā parasti tiek pagriezts uz āru, lai aizsargātu zobenu turošo roku no pieskārieniem. Sitieni ar visu asmeni vai tā galu ir derīgi. Tāpat kā ar floreti, dūrieni, kas trāpa ārpus mērķa zonas, netiek vērtēti rezultāta ieskaitē. Tomēr atšķirībā no floretes šie dūrieni, kas nav paredzēti, neaptur sacensību laiku, un paukošana turpinās. Gadījumā, ja abi paukotāji veic rezultatīvu dūrienu, tiesnesis nosaka, kurš paukotājs saņem punktu par darbību, atkal izmantojot "right of way" noteikumus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «A History of Fencing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. septembrī. Skatīts: 2012. gada 15. novembrī.
- ↑ «Fencing Online». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. septembrī. Skatīts: 2011. gada 24. augustā.
- ↑ https://fie.org/fie/structure
- ↑ Material Rules, Fédération Internationale d'Escrime, Pg. 84. Aug. 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paukošana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Open Directory Project profils (angliski)
 | Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||
|