Pauls Johansens

Vikipēdijas lapa
Pauls Johansens (ap 1930)

Pauls Johansens (vācu: Paul Johansen; 1901—1965) bija vācbaltiešu vēsturnieks un arhivārs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1901. gada 23. (10. pēc VS) decembrī Tallinā dāņu izcelsmes ainavu arhitekta Jensa Kristiana Johansena ģimenē. 1919. gadā absolvēja mācības Tallinas Domskolā. Studēja agronomiju, tad vēsturi Kopenhāgenā, pēc tam Leipcigas Universitātē, kur 1924. gadā ieguva doktora grādu. Strādāja Tallinas pilsētas arhīvā un veica pētījumus par Tallinas vēsturi un Igaunijas lauksaimniecības vēsturi.

Vācbaltiešu izceļošanas laikā Otrā pasaules kara laikā 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi Hamburgā un strādāja par profesoru. 1941. gada oktobrī iestājās NSDAP, no 1942. līdz 1945. gadam viņš bija Vērmahta tulks, 1944. gadā apmeklēja dzimteni.

Pēc kara beigām viņš strādāja par vēsturnieku Hamburgas Universitātē, pētīja arī Latviešu Indriķa dzīvi un daiļradi. Miris 1965. gada 14. aprīlī Hamburgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Siedlung und Agrarwesen der Esten im Mittelalter". Dorpat, 1925
  • "Über die Schweden bei Reval". Beiträge zur Kunde Estlands, 11. Reval, 1925/1926
  • "Die Estlandliste der "Liber Census Daniae"". Kopenhagen-Reval, 1933 VIII, 1012 S.
  • "Bruchstücke des Landbuches der Ordensmeister für Rujen und Helmet". Beiträge zur Kunde Estlands, 21. Heft 1. Tallinn, 1937
  • Kurlands Bewohner zu Anfang der historischen Zeit. Baltische Lande, Bd.I. Leipzig, 1939. S.263-306
  • Nordische Mission, Revals Gründung und die Schwedensiedlung in Estland. Kungl. Vitterh. Historie och Antiquitets akad. Handlingar, vol.74. Stockholm, 1951. 405 s.
  • Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.
  • Die Chronik als Biographie. Heinrichs von Lettland Lebensgang und Weltanschauung. Jahrbücher für Geschichte Osteuropas, NF, 1953, Bd.1, H.1, S.1-24.
  • Lippstadt. Freckenhorst und Fellin in Livland. Westfalen, Hanse, Ostseeraum. Münster, 1955. S.95-160.
  • Henrik af Letlands krønike. Kulturhistorisk leksikon for nordisk middelalder, Bd.6. København, 1961. S.460, 461.
  • "Deutsch und Undeutsch im mittelalterlichen und frühneuzeitlichen Reval" (H. von zur Mühlen). Köln — Wien 1973
  • "Balthasar Rüssow als Humanist und Geschichtsschreiber / hrsg. Heinz von zur Mühlen. Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, 1996 (Quellen und Studien zur Baltischen Geschichte; 14)
  • "Taani ja Eesti". Pēcvārds: Jüri Kivimäe. Tallinna Linnaarhiiv, 1996, 25 lk
  • "Kaugete aegade sära". Sastādītājs, priekšvārda un pēcvārda autors Jüri Kivimē. Tulkojuši Jüri un Sirje Kivimē. Sari Eesti mõttelugu, nr 65, Ilmamaa, Tartu 2006, 528 lk