Pauls Maitla

Pauls Maitla; Paul Maitla
P. Maitla Igauņu leģionā
Personīgā informācija
Dzimis	1913. gada 27. martā ; Tartu apriņķis, Igaunija
Miris	1945. gada 10. maijā (32 gadi); Nimburka, Centrālčehijas apgabals, Čehoslovākija
Tautība	igaunis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen-Sturmbannführer; (majors)
Dienesta laiks	1934 — 1945
Valsts	Igaunija; PSRS; Trešais reihs
Kaujas darbība	Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts u.c.

Pauls Maitla^[1] (igauņu: Paul Maitla; 1913. gada 27. marts — 1945. gada 10. maijs) bija Igaunijas armijas un vēlāk Igauņu leģiona virsnieks, apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.

Dzīves gājums

Dzimis Tartu apriņķī. Pēc vidusskolas pabeigšanas 1934. gadā iestājies Igaunijas Kara skolā. 1937. gadā turpinājis mācības virsnieku kursos. Pēc virsnieku kursu pabeigšanas 1938. gadā nosūtīts dienestā uz 3. kājnieku pulku Valgā virsnieka komandēšanas cenza izpildei. 1939. gadā Maitlam piešķirta leitnanta dienesta pakāpe. Aizsardzības instruktors vidusskolā Tartu no 1939. līdz 1940. gadam.

Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā Maitla tika ieskaitīts Sarkanajā armijā, kurā dienēja līdz 1941. gada jūlijam, kad nonāca vāciešu gūstā. Internēts līdz 1941. gada novembrim. Iestājies 37. policijas bataljonā, kas apsargāja vācu lidlaukus. 1942. gada rudenī ieguvis leitnanta dienesta pakāpi vācu karaspēkā.

No 1942. gada oktobra Maitla dienēja Igauņu leģionā. Apmācībai nosūtīts uz Poliju, no kurienes vēlāk nosūtīts uz virsnieku kursiem Bādtelcā. Pēc atgriešanās no kursiem iecelts par rotas komandieri Igauņu leģiona 45. pulkā. Par izrādīto varonību kaujās pie Ņeveļas 1943. gada decembrī apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru.

No 1943. gada decembra līdz 1944. gada februārim Maitla ārstējās hospitālī Tartu. Pēc atveseļošanās 1944. gada aprīlī iecelts par bataljona komandieri Igauņu leģiona 45. pulkā, paaugstinot Maitlu par kapteini (hauptscharführer). Apbalvots ar Dzelzs krusta I šķiru par darbību kaujās pret Sarkano armiju Igaunijas teritorijā.

Tannenbergas kaujas laikā 1944. gada 29. jūlijā Maitla vadīja savu bataljonu cīņās par Zilo kalnu (Sinimäed), kuru rezultātā tika apturēta padomju karaspēka ofensīva konkrētajā frontes iecirknī. Par izrādīto varonību un iniciatīvu 1944. gada 23. augustā apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.^[2]

1944. gada augustā ieskaitīts Venta kaujas grupā, bet saslimis un ievietots Tartu hospitālī, no kura vēlāk pārvietots uz hospitāli Brēgencā, Vācijā līdz 1945. gada janvārim. Pēc atveseļošanās atgriezies 45. pulkā, kas tobrīd bija pārvietots uz Centrāleiropu. 1945. gada 20. aprīlī paaugstināts par majoru (sturmbannführer).

1945. gadā t.s. Čehu elles notikumu gaitā Maitlu kopā ar vēl citiem igauņu karavīriem arestēja čehu partizāni un 10. maijā bez tiesas nošāva.^[3]

Atsauces un piezīmes

↑ Līdz uzvārda maiņai 1934. gadā Pauls Matīsens (Paul Mathiesen).
↑ Between Giants: The Battle for the Baltics in World War II (General Military)^{[novecojusi saite]}, Oxford, 2013., 208. lapa
↑ Estonia 1940-1945, Estonian International Commission for the Investigation of Crimes Against Humanity, Tallinn 2006, ISBN 9949-13-040-9, 1157. lapa (angliski)

[1] Līdz uzvārda maiņai 1934. gadā Pauls Matīsens (Paul Mathiesen).

[2] Between Giants: The Battle for the Baltics in World War II (General Military)^{[novecojusi saite]}, Oxford, 2013., 208. lapa

[3] Estonia 1940-1945, Estonian International Commission for the Investigation of Crimes Against Humanity, Tallinn 2006, ISBN 9949-13-040-9, 1157. lapa (angliski)

[1]

[2]

[3]