Pāriet uz saturu

Pelamīdas

Vikipēdijas lapa
Pelamīdas
Sarda (Ž. Kivjē, 1829)
Atlantijas pelamīda (Sarda sarda)
Atlantijas pelamīda (Sarda sarda)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaMakreļveidīgās (Scombriformes)
DzimtaMakreļu dzimta (Scombridae)
ApakšdzimtaMakreļu apakšdzimta (Scombrinae)
CiltsPelamīdu cilts (Sardini)
ĢintsPelamīdas (Sarda)
Pelamīdas Vikikrātuvē

Pelamīdas, pelamīdu ģints (Sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) ģintīm, kas apvieno 5 makreļveidīgo zivju sugas.[1] Pelamīdas ir ātras, plēsīgas un sastopamas plašā areālā: Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna baseinos.[1][2] Šīs ģints zivīm ir ievērojama komerciāla nozīme, kā arī tās ir makšķernieku iecienītas zivis.[2][3]

Pelamīdām mugura ir ar svītrām un tumšāka nekā vēders, attēlā austrumu pelamīda (Sarda orientalis)

Baltijas jūrā sastopama viena pelamīdu ģints suga — Atlantijas pelamīda (Sarda sarda), kas samērā regulāri barošanās periodā ienāk Dāņu šaurumos. Baltijas jūras austrumdaļā noķerta vienu reizi.[4]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelamīdām ir slaids ķermenis, no sāniem nedaudz saplacināts.[3] Tās atgādina tunzivis, tikai ir par tām mazākas. Ķermeņa garums parasti ir ap 75 cm. Mugura ar svītrām un tumšāka nekā vēders.[2] Galva liela ar smailu purna daļu. Arī mute liela ar asiem, koniskiem zobiem. Žaunu atvērumi plaši. Ķermeni sedz sīkas, cikloīdas zvīņas. Sānu līnija viegli viļņota. Astes stumbrs pirms astes spuras ļoti tievs. Uz muguras divas muguras spuras: pirmā spura gara ar 18—24 spēcīgiem, asiem stariem, sasniedz vai gandrīz sasniedz otro spuru, kas ir īsāka par pirmo. Lielajām muguras spurām seko 6—10 viena no otras atdalīta spuriņu rinda. Anālā spura līdzīga otrajai muguras spurai. Aiz anālās spuras 6—9 trīsstūrveida spuriņu rinda. Vēdera un krūšu spuras salīdzinoši īsas. Astes spura dziļi šķelta. Uz astes stumbra labi attīstīts sānu ķīlis.[2][3]

Čīles pelamīda (Sarda chiliensis)

Pelamīdas galvenokārt uzturas piekrastes ūdeņos. Migrējošās sugas bieži veido barus tuvu ūdens virsmai. Barojas galvenokārt ar zivīm, piemēram, mazām siļķēm, mencām un makrelēm.[5]

  1. 1,0 1,1 Fish Base: Genus: Sarda
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Britannica: Bonito
  3. 3,0 3,1 3,2 «The Biology and Resurces of the Bonitos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 23. februārī.
  4. Latvijas daba: Pelamida
  5. «Marine Species: Genus Sarda». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 17. janvārī. Skatīts: 2019. gada 23. februārī.