Siļķu dzimta

Vikipēdijas lapa
Siļķu dzimta
Clupeidae (Cuvier, 1817)
Palede (Alosa fallax)
Palede (Alosa fallax)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
ApakškohortaSiļķu apakškohorta (Clupei)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
ApakškārtaSiļķu apakškārta (Clupeoidei)
DzimtaSiļķu dzimta (Clupeidae)
Siļķu dzimta Vikikrātuvē

Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.[1][2] Šajā grupā ietilpst daudzas pārtikā lietojamās zivis. Tā kā siļķu dzimtas zivis ir nelielas, tās uzkrāj ļoti nelielu daudzumu dzīvsudraba, kas atrodams piesārņotos ūdeņos. Tādēļ to lietošana pārtikā, salīdzinot ar citām jūras zivīm, samazina risku saindēties ar dzīvsudrabu.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā mājo Atlantijas siļķes (Clupea harengus) pasuga reņģe (Clupea harengus membras)
Amerikas palede (Alosa sapidissima) ir lielākā siļķu dzimtā

Siļķu dzimtas zivis galvenokārt mājo jūrās, reti saldūdeņos. Sastopamas okeānu baseinos, starp 70° ziemeļu un 60° dienvidu paralēlēm.[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siļķu dzimtu Latvijā pārstāv 3 sugas: reņģe (Clupea harengus membras), brētliņa (Sprattus sprattus) un palede (Alosa fallax). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Toties palede iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[5] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa).[3] Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[6]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siļķu dzimtas zivis ir nelielas, sudrabaini mirdzošas, ar sāniski saplacinātu vai ieapaļu ķermeni. Galva bez zvīņām. Zvīņas cikloīdas (ļoti gludas). Gar vēdera viduslīniju ir ķīļveida zvīņas. Dažas sugas ir bez zvīņām. Sānu līnija ļoti īsa vai tās nav. Nepāra muguras spura ķermeņa vidū. Vēdera spuras pāra, iepretim muguras spurai. Krūšu spuras tuvu pie galvas. Astes spura parasti diezgan dziļi iešķelta. Spurām mīksti stari. Zobi, ja vispār ir, ļoti sīki.[3][4]

Garums pieaugušām zivīm, atkarībā no sugas, apmēram 2—75 cm, pārsvarā 15—40 cm.[3][4] Mazākā siļķu dzimtā ir Sanagas pundursiļķe (Thrattidion noctivagus), kuras ķermeņa garums ir 2,1 cm.[7] Toties lielākās sugas dzimtā ir aloza un Amerikas palede (Alosa sapidissima). Alozas ķermeņa garums var sasniegt 80—83 cm, svars 5 kg, lai gan parasti tā ir apmēram 40 cm gara.[8][9] Amerikas paledes ķermeņa garums var sasniegt 76 cm, svars 5,4 kg, bet parasti tās garums ir ap 50 cm.[10][11][12] Tās ir arī lielākās sugas visā siļķu apakškārtā.[11][13]

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siļķu dzimtas zivis galvenokārt pārtiek no planktona.[3] Auglība ļoti augsta. Dažām sugām līdz 200 000 ikriem. Nārsto ūdens virsmas tuvumā. Pieaugušās zivis uzturas lielos baros, tādējādi sevi pasargājot no ienaidniekiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siļķu dzimta (Clupeidae)[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]