Peldēšana (sports)
| ||
| Pamatinformācija | ||
| Augstākais pārvaldes orgāns | World Aquatics | |
| Pirmsākumi | 20. gadsimta trīsdesmitie gadi, | |
| Īpašības | ||
| Komandas | komanda vai individuālie sportisti | |
| Jaukts dzimums | Jā, atsevišķas sacensības | |
| Ekipējums | peldkostīms, peldēšanas cepurīte | |
| Vieta | peldbaseins, atklātais ūdens | |
| Olimpiskās spēles | Kopš 1896. gada | |
Peldēšana ir ūdens sporta veids, ko starptautiski pārvalda World Aquatics, kas dibināta 1908. gadā. Sporta sacensībās peldēšanā uzvar tas, kurš uzstāda labāko laiku vai iegūst lielāku FINA punktu skaitu. Sacensības notiek 50—1500 metrus garās distancēs (baseinos), vēl atklātajos ūdeņos tiek aizvadīti 10 km peldēšanas maratoni.
Ar sporta peldēšanu cilvēki Eiropā nodarbojas jau kopš 1800. gada pirms mūsu ēras, pārsvarā tika izmantota brasa tehnika.
Pirmās peldēšanas sacensības notika 1515. gadā Venēcijā.[1] Peldēšana iekļauta olimpiskajās spēlēs jau kopš 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Atēnās,[1] savukārt sievietes olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1912. gada Stokholmas Olimpiskajām spēlēm.[1] Kopš 1890. gada tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, savukārt no 1973. gada — Pasaules čempionāts (garajā baseinā).
1905. gadā Latvijā tika apstiprināti Majoru Peldēšanas biedrības statūti.[2] 1851. gadā esot darbojusies peldēšanas biedrība Douche Jelgavā.[2] Pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā notika 1922. gadā.[2] 1931. gadā tika dibināta un 1940. gadā — slēgta Latvijas Peldēšanas savienība.[2] 1991. gadā atjaunota kā Latvijas Peldēšanas federācija.[2]
Stili
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sacensības peldēšanā notiek četros sporta peldēšanas veidos: brīvajā stilā, uz muguras, brasā un tauriņstilā.[1]
Kompleksajā peldēšanā sportisti vispirms veic posmu tauriņstilā, tad uz muguras, brasā un distances pēdējo posmu — brīvajā stilā. Brīvajā stilā tiek izmantots visātrākais peldēšanas veids — krauls uz krūtīm.
Distances
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]FINA pašlaik atzīst Pasaules rekordus šādās distancēs gan vīriešiem, gan sievietēm:
- Brīvais stils: 50 m, 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m
- Uz muguras: 50 m, 100 m, 200 m
- Brass: 50 m, 100 m, 200 m
- Tauriņstils: 50 m, 100 m, 200 m
- Kompleksais peldējums: 100 m (tikai īsajā baseinā), 200 m, 400 m
- Stafete: 4×100 m brīvajā stilā, 4×200 m brīvajā stilā, 4×100 m kombinētā stafete (peldējums uz muguras, brass, tauriņstils, brīvais stils).
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 614. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 714.—715. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peldēšana.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
|