Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Peldēšana
Olimpiskajās spēlēs
Norises vietaSēna (starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem), Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 11. — 19. augusts
Disciplīnu skaits7 (visas vīriešiem)
Dalībnieki76 (visi vīrieši) no 12 valstīm
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»
Peldēšana 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Brīvais stils
200 metri Vīrieši
1000 metri Vīrieši
4000 metri Vīrieši
Uz muguras
200 metri Vīrieši
Citas
200 metri, komandas Vīrieši
200 metri, šķēršļu josla Vīrieši
Zemūdens peldēšana Vīrieši
← 1896 1904 →
Sēnas upes daļa, kur tika aizvadīts ūdenspolo turnīrs.
Skats no peldēšanas sacensībām olimpisko spēļu laikā.
Tiesnešu tribīnes.

Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 11. augusta līdz 19. augustam, paralēli ūdenspolo sacensībām, kas notika tieši tajā pašā vietā Parīzē, Sēnas upē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Sacensībā kopā startēja 76 sportisti no 12 valstīm. Sportistiem bija iespēja sacensties 7 peldēšanas disciplīnās. No šīm 7 disciplīnām 3 tika aizvadītas brīvā stila peldēšanā, viena peldēšanā uz muguras un 3 disciplīnas bija cita veida.[1]

Visvairāk olimpisko medaļu peldēšanas sacensībās ieguva Lielbritānijas sportisti, kopumā 3 medaļas, 2 zelta un 1 bronzu. Vēl pa divām zelta medaļām izcīnīja Austrālija un Vācija. Kopumā olimpiskās medaļas izcīnīja 9 dažādu valstu sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas peldēšanā ieguva Austrālijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Vācijas sportsiti. Britu sportists Džons Artūrs Džārviss, austrālietis Frederiks Leins un vācu sportists Ernsts Hopenbergs, bija vienīgie, kuri izcīnīja divas zelta medaļas. Vēl pa vairākām medaļām izcīnīja austrieši Oto Vāle (2 sudraba) un Karls Ruberls (1 sudrabs un 1 bronza) un ungārs Zoltāns Halmai (2 sudraba un 1 bronza).[2]

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  ●   — Sacensības;   F   — fināls (medaļu izcīņa)

Disciplīna 11. augusts 12. augusts 13. augusts 14. augusts 15. augusts 16. augusts 17. augusts 18. augusts 19. augusts
200 metri, brīvais stils F
1000 metri, brīvais stils F
4000 metri, brīvais stils F
200 metri, uz muguras F
200 metri, komandas F
200 metri, šķēršļu josla F
Zemūdens peldēšana F

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
200 metri, brīvais stils
sīkāk
Frederiks Leins
 Austrālija
Zoltāns Halmai
 Ungārija
Karls Ruberls
 Austrija
[3]
1000 metri, brīvais stils
sīkāk
Džons Artūrs Džārviss
 Lielbritānija
Oto Vāle
 Austrija
Zoltāns Halmai
 Ungārija
[4]
4000 metri, brīvais stils
sīkāk
Džons Artūrs Džārviss
 Lielbritānija
Zoltāns Halmai
 Ungārija
Luijs Martēns
 Francija
[5]
200 metri, uz muguras
sīkāk
Ernsts Hopenbergs
 Vācija
Karls Ruberls
 Austrija
Johanness Drosts
 Nīderlande
[6]
200 metri, komandas
sīkāk
 Vācija (Deutscher Schwimm Verband Berlin)
Jūliuss Frejs
Makss Hainle
Ernsts Hopenbergs
Makss Šēne
Herberts fon Petersdorfs
 Francija (Tritons Lillois)
Žozefs Bertrāns
Viktors Kadē
Moriss Ošpjē
Viktors Ošpjē
Žils Verbeks
 Francija (Pupilles de Neptune de Lille)
Luijs Martēns
Žoržs Leijē
Dezirē Meršē
Renē Tartara
[7]
200 metri, šķēršļu josla
sīkāk
Frederiks Leins
 Austrālija
Oto Vāle
 Austrija
Pīters Kemps
 Lielbritānija
[8]
Zemūdens peldēšana
sīkāk
Šarls Devendevils
 Francija
Andrē Siks
 Francija
Pēders Likebergs
 Dānija
[9]

Sportisti ar vairākām medaļām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Džons Artūrs Džārviss  Lielbritānija 2 2
Ernsts Hopenbergs  Vācija 2 2
Frederiks Leins  Austrālija 2 2
Zoltāns Halmai  Ungārija 2 1 3
Oto Vāle  Austrija 2 2
Karls Ruberls  Austrija 1 1 2

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  Lielbritānija 2 1 3
2/3  Austrālija 2 2
 Vācija 2 2
4  Francija 1 2 2 5
5  Austrija 3 1 4
6  Ungārija 2 1 3
7/8  Dānija 1 1
 Nīderlande 1 1
Kopā (8 valstis): 7 7 7 21

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 77 sportisti no 12 valstīm. Lielākā daļa no sportistiem, 47 sportisti, bija no Francijas. Pirmoreizi peldēšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja: Austrālija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīdernalde, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Swimming at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. februāris. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  2. «Paris 1900 Swimming». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 14. februāris.
  3. «Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  4. «Paris 1900 Swimming: 1000m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  5. «Paris 1900 Swimming: 4000m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  6. «Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  7. «Paris 1900 Swimming: 200m team swimming men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 9. maijs.
  8. «Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  9. «Paris 1900 Swimming: underwater swimming men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]