Kompjeņa

Kompjeņa
pilsēta
Compiègne
Pilsētas panorāma
Ģerbonis
Kompjeņa Kompjeņa Kompjeņa
Koordinātas: 49°24′54″N 2°49′23″E
Valsts	Francija
Reģions	Odefransa
Departaments	Uāza
Apgabals	Kompjeņas apgabals
Administrācija
• Mērs	Filips Marini
Platība
• Kopējā	53,1 km2
Augstums	31 — 134 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	40 808
• blīvums	760/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CET (UTC+2)
Pasta indekss	60159/60200
Mājaslapa	www.mairie-compiegne.fr
Kompjeņa Vikikrātuvē

Kompjeņa (franču: Compiègne) ir komūna un pilsēta Francijas ziemeļos, Odefransas reģiona Uāzas departamentā. Pilsēta atrodas Uāzas upes krastā. Kompjeņa bieži tiek saukta par "Imperatora pilsētu", jo ir cieši saistīta ar Francijas Otro impēriju. Pilsēta atrodas 65 km uz dienvidaustrumiem no Amjēnas un 71 km uz ziemeļaustrumiem no Parīzes, 11 km attālumā no automaģistrāles A1 "Ziemeļi". Netālu no Kompjeņas atrodas plašais Kompjeņas mežs.

Kompjeņa administratīvi tiek iedalīta 2 kantonos: Kompjeņa-1 un Kompjeņa-2.

Vēsture

833. gadā Kompjeņā tika kronēts Francijas karalis Luijs Dievbijīgais, savukārt 888. gadā par valdnieku kronēts Odo I.

1430. gada 23. maijā, mēģinot atbrīvot Kompjeņu no Burgundijas karaspēka, kas to aplenca Simtgadu kara laikā, Francijas nacionālā varone Žanna d'Arka nonāca gūstā. 1630. gadā šeit tika izsūtīta Luija XIII māte Marija de Mediči pēc neveiksmīga mēģinājuma gāzt kardinālu Rišeljē. No šejienes gadu vēlāk viņa aizbēga uz Briseli. 1794. gada 17. jūlijā tika izpilds nāvessods "Kompjeņas moceklēm", kuras tika apsūdzētas revolūcijā pret Franciju.

1900. gadā 2. un 3. oktobrī Kompjeņas klubā tika aizvadīts 1900. gada vasaras olimpisko spēļu golfa turnīrs.

1918. gada 11. novembrī Lefransportā netālu no Kompjeņas tika panākts pamiers starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē Pirmajā pasaules karā. 1940. gada 22. jūnijā tajā pašā vietā, kur tika noslēgts 1918. gada pamiers, tika parakstīts jauns pamiers starp Trešo Reihu (Nacistisko Vāciju) un Francijas Petēna valdību. 1941. gads vācu okupācijas laikā Francijā Kompjeņā tika izveidota koncentrācijas nometne.

1968. gadā šosejas riteņbraukšanas sacensību Parīze—Rubē starta vieta tika pārcelta no Parīzes un Kompjeņu.

1972. gadā pilsētā tika atvērta Tehnoloģiju Universitāte.

Iedzīvotāju skaits

Apskates vietas

• Kompjeņas pils — bijušā franču karaļu rezidence. Merovingu laikos uzbūvēta pils, kas tika pārbūvēta un paplašināta 17. – 18. gadsimtā.
• 16. gadsimta rātsnama ēka ir vēstures piemineklis.
• Imperatora teātris — celts 18. gadsimta 70. gados pēc imperatora Napoleona III pavēles.
• 13. gadsimta Svētā Žaka baznīca ar 15./16. gadsimta zvanu torni, kas būvēts gotikas stilā.
• Svētā Antuāna baznīca gotikas stilā.
• Bijusī Senkornellas abatija (saglabājies klosteris, daļēji zvanu tornis, pagrabi, vairākas ēkas, no kurām vienā ir muzejs).
• Antuāna Vivenela muzejs — franču gleznotāju un tēlnieku darbi.

Kompjeņas pils Kompjeņas pils  Kompjeņas rātsnams Kompjeņas rātsnams  Svētā Žaka baznīca Svētā Žaka baznīca  Svētā Antuāna baznīca Svētā Antuāna baznīca  Antuāna Vivenela muzejs Antuāna Vivenela muzejs

Sadraudzības pilsētas

• Arona, Itālija (kopš 1962. gada);
• Berisentedmunda, Lielbritānija (kopš 1967. gada);
• Elblonga, Polija (kopš 2002. gada);
• Gimarainša, Portugāle (kopš 2006. gada);
• Huja, Beļģija (kopš 1959. gada);
• Kirjata Tivona, Izraēla (kopš 1988. gada);
• Landshuta, Vācija (kopš 1962. gada);
• Roli, Ziemeļkarolīna, ASV (kopš 1989. gada);
• Širakava, Japāna (kopš 1988. gada);
• Viandena, Luksemburga (kopš 1964. gada).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kompjeņa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)