Kristiāns Jāks Petersons

Kristiāns Jāks Petersons; Kristjan Jaak Peterson
Kristiāns Jāks Petersons (autors Franz Burchard Dörbeck, 1799—1835), no J.K.Broces kolekcijas
Personīgā informācija
Dzimis	1801. gada 14. martā ; Rīga, Latvija
Miris	1822. gada 4. augustā (21 gads); Rīga, Latvija
Tautība	igaunis
Literārā darbība
Valoda	igauņu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Kristiāns Jāks Petersons (igauņu: Kristjan Jaak Peterson, vācu: Christian Jacob Petersohn; dzimis 1801. gada 14. martā Rīgā, miris 1822. gada 4. augustā Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju. Viņa dzimšanas diena Igaunijā tiek svinēta kā Dzimtās valodas diena, kas kopš 1996. gada pasludināta par valsts svētkiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1801. gadā Rīgas Jēkaba baznīcas igauņu draudzes zvaniķa Kika Jāka (Kikka Jaak) ģimenē, kas pēc brīvlaišanas bija ieguvis uzvārdu "Petersons" un bija ieceļojis no Vīlandes. Mācījies Vidzemes guberņas ģimnāzijā Pils laukumā Vecrīgā, pie kuras sienas kopš 1972. gada 4. augusta ir piemiņas plāksne no Sāmsalas marmora (igauņu tēlnieks Arsenijs Melders).

Studējis Tērbatas Universitātē, bet, neraugoties uz vācu izglītību, viņš nekļuva par vācieti un vienmēr izcēla savu igaunisko identitāti. Atkārtoti kājām mērojis ceļu no Tērbatas līdz Rīgai un atpakaļ.

Rakstījis odas un pastorāles. Apguvis ap divdesmit valodu, bet deklarēja, ka viņam vismīļākā ir un paliek senču valoda, kurai viņš paredzēja lielu nākotni un centās pats to kopt. Centies izcelties ar savu apģērbu un izskatu, valkājis garus melnus svārkus, kas raksturīgi igauņu zemniekiem. Dzīves stilā imitējis sengrieķu ciniķus.

Miris no tuberkulozes 21 gada vecumā, apglabāts Rīgas Jēkaba kapos.

Darbi

Publicējis rakstus par igauņu valodu zinātniskajā turpinājumizdevumā "Beiträge zur genauern Kenntniss der ehstnischen Sprache" (Raksti igauņu valodas labākai zināšanai), ko no 1813. līdz 1832. gadam vadīja Johans Heinrihs Rozenplenters (1782—1846), Pērnavas igauņu draudzes mācītājs, Valmieras zirgu pasta stacijas priekšnieka dēls.

1822. gadā izdevumā Beiträge XIV/1 publicējis no zviedru valodas vācu valodā pārtulkoto Kristfrīda Ganandera (1741—1790) darbu "Mythologia Fennica" (Turku, 1789), kas veltīta somu mitoloģijai un kļuva par igauņu nacionālā eposa "Kalevipoegs" radīšanas iedīgli vēlāk.

Viņa darbu krājums divos plānos sējumos pirmo reizi publicēts tikai 100 gadu pēc viņa nāves.

Piemiņas zīmes

Piemiņas plāksne no Sāmsalas marmora (igauņu tēlnieks Arsenijs Melders, 1972. gads) pie bijušās Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēkas Pils laukumā Vecrīgā.
Piemineklis visā augumā Tartu Domkalnā (skulptors J. Soanss, arhitekts A. Murdma, 1983. gads). Pieminekļa pakājē ir vārdi no Petersona dzejoļa "Kuu", kurā jautāts: “Vai tad šīs zemes valoda / nevar dziesmu vējā, /celdamās debesīs augstu, / mūžīgumu sev meklēt?” (kas siis selle maa keel, laulutuules ei või, taevani tõustes üles, igavust omale otsida?)
Piemiņas uzraksts Vēja krogū Lenčos, ka te K.J.Petersons, pēc studijām kājām dodoties no Tērbatas uz mājām, uzrakstījis mājiniekiem veltītu dzejoli.
Piemiņas medaļa K.J.Petersona 200 gadu jubilejai (mākslinieks Jānis Strupulis, pēc Igaunijas vēstniecības pasūtījuma, 2001.).
Piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kapos pie kapelas. Svinīgo pasākumu 2001. gada 9. jūlijā atklāja Igaunijas toreizējais premjerministrs Marts Lārs.

Atsauces

Tenu Karma. Igauņi Latvijā līdz neatkarīgas valsts radīšanai. Pētījums „Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne” (red. Leo Dribins), Rīga, 2007.
IAAK : Kristian Jaak Peterson 200 : aus Anlaß seines 200. Geburtstages / Eesti Keele Instituut. Hrsg.: Kristiina Ross [et al.]. Tallinn : Eesti Keele Sihtasutus, 2001. ISBN 9985-9313-8-6 (estnisch/deutsch)
Literatur in baltischen Bezügen: Jakob Michael Reinhold Lenz und Kristian Jaak Peterson / hrsg. von Liina Lukas [et al.]. Riga : Universität Lettlands, Baltisches Germanistisches Zentrum , 2006.