Pevketi

Dejojošas pevketietes. (Ruva di Puljas "Dejotāju kapenes")

Pevketi (latīņu: Peucetii, grieķu: Πευκέτιοι/Peukétioi) jeb pedikli, kā tos sauc Strabons, ir cilts, kas apdzīvoja mūsdienu Apūlijas daļu, Itālijas dienvidos, pie tagadējās Bari pilsētas.

Pevketi bija cilts no japigu cilšu grupas. Pevketiem bija trīs galvenās pilsētas: Kanosa, Silviuma un Bitonto. Pašreizējā Apūlijas galvaspilsēta Bari bija mazāk svarīga pilsēta.

Eponīma sencis, Pevketijs (Peucetis) pēc Halikarnasas Dionīsija domām bija Arkādijas Likaona dēls un Enotra brālis. Tā kā Likaons sadalīja Arkādiju savu 22 dēlu starpā, Pevketijam nācās meklēt laimi svešumā. Balstoties uz šo etimoloģisko mītu, mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka pevketi iekļāvās Lielās Grieķijas kultūras kopībā, kaut arī tiem nebija tur liela loma.

Hērodots citē alternatīvu nostāstu, saskaņā ar kuru, kādā brīdī pēc Krētas valdnieka Mīnoja nāves liela krētiešu grupa, izņemot polihnitus un presijus, devās uz Sikāniju, aplenca un piecus gadus turēja aplenkumā Kamikas pilsētu. Ciešot neveiksmi ar aplenkumu, dzīvojot badā, viņi pameta Sikāniju (mūsdienās Sicīlijas centrālā daļa) un ar kuģiem devās mājās. Spēcīga vētra izmeta viņu kuģus Itālijas krastā, kuru vēlāk nosauca par Japigiju. Tā kā viņi vairs nevarēja atgriezties Krētā, tie dibināja pilsētu Hiriju un nosauca sevi par japigiem.

Strabons pevketu apdzīvoto teritoriju norādīja uz ziemeļiem no kalabru teritorijām:

... Pēc senās Itālijas apgabalu apraksta līdz Metaponto nāktos pastāstīt par tām piegulošajām valstīm. Kaimiņvalsts saucas Japigija, kuru grieķi sauc par Mesapiju, taču vietējie iedzīvotāji to dala divās daļās. Vienu tie sauc par salentīnu zemi (pie Japigijas raga), bet otru par kalabru zemi. Uz ziemeļiem no pēdējiem dzīvo pevketi un davni, kā tos sauc grieķiski. Bet vietējie iedzīvotāji visu šo zemi aiz Kalabrijas apgabala sauc par Apūliju. Daži no tiem tiek saukti par pedikliem, taču pārsvarā par pevketiem.

Visa šī apkārtne ir akmeņaina un klāta ar kalniem, jo aizņem lielu Apenīnu kalnu daļu. Acīmredzams, tā uzņēma kolonistus no Arkādijas. No Brindizi līdz Bari ir ap 700 stadijiem, bet Tarenta atrodas no abām pilsētām gandrīz vienādā attālumā. Kaimiņu apgabalā dzīvo dauvni, un tad līdz frentāniem iet apūli. Tā kā pevketu un davnu nosaukumu vietējie iedzīvotāji vairs nelietoo (izņemot, varbūt, senos laikos) un viss šis apgabals tagad saucas Apūlija, tad nākas atteikties no precīzas šo tautu robežu nospraušanas. Tāpēc par šajā sakarā man nav nekas jāizsakās.

Pārceļoties no Grieķijas vai Āzijas, vistaisnākais ceļš iet uz Brindizi; tiešām, uz šejieni dodas visi, kuru ceļš iet uz Romu. Tur iet divi ceļi: viens tikai priekš mūļiem, caur pevketu zemi (kurus sauc par pedikliem), davnu un samnītu zemēm līdz Benevento. Uz šī ceļa atrodas pilsētas: Egnatija, Kelija, Netija, Kanusija un Herdonija ...

(Strabons)

Pirmsromas keramikas artefakti apstiprina Strabona klasifikāciju, kurš uzskata mesapus, pevketus un davnus par radniecīgām tautām. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka šīs ciltis runāja mesapu valodā.

Pevketiem bija 12 nelieli valstiski veidojumi. Viena tāda veidojuma pēctecis ir mūsdienu pilsēta Altamura.

18. gadsimta "Enciklopēdija" atšķir pevketus no citas senas tautas, pevketijiem (Peucetioe), kas bija apmetušies Liburnijas teritorijā Adrijas jūras piekrastē, atsaucoties uz Kallimahu, kuru citēja Plīnijs Vecākais (H.N. III.21), izvietojot šo zemi Ilīrijā.