Bari
- Šis raksts ir par pilsētu Itālijā. Par pilsētu Velsā skatīt rakstu Beri (Velsa).
Bari | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Bari | |||
| |||
Koordinātas: 41°07′31″N 16°52′0″E / 41.12528°N 16.86667°EKoordinātas: 41°07′31″N 16°52′0″E / 41.12528°N 16.86667°E | |||
Valsts | Itālija | ||
Reģions | Apūlija | ||
Metropole | Bari | ||
Platība | |||
• Kopējā | 116 km2 | ||
Augstums | 5 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 316 015 | ||
• blīvums | 2 762,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Bari Vikikrātuvē |
Bari (itāļu: Bari) ir ostas pilsēta Itālijas dienvidaustrumos Adrijas jūras krastā. Apūlijas reģiona un Bari metropoles administratīvais centrs. Ievērojama osta un universitātes pilsēta.
Bari bazilikā atrodas ievērojamā kristiešu svētā, mūsdienu Santa Klausa prototipa, Svētā Nikolaja kaps. Svētā Nikolaja pīšļus no mūsdienu Turcijas teritorijas 11. gadsimtā nozaga itāliešu jūrnieki, izraisot starptautisku skandālu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bari osta pirmoreiz minēta 181. gadā p. m. ē. Trajāna laikā 109. gadā caur Bari tika uzbūvēts ceļš (Via Traiana) no Benevento uz Brindizi kā papildinājums Apija ceļam. 347. gadā pirmoreiz pieminēts Bari bīskaps, kurš atradās Konstantinopoles partriarhāta paļautībā līdz par 10. gadsimtam. 852. gadā Bari ieņēma arābi un šeit atradās Bari emīra rezidence. 871. gadā pilsētu ieņēma Svētās Romas imperatora Luija II un bizantiešu apvienotie spēki un tā atgriezās Bizantijas kontrolē. 1071. gadā pilsētu ieņēma normaņi Roberta Giskāra vadībā. Pēc tam, kad 1087. gadā uz Bari tika pārvesti Svētā Nikolaja pīšļi, pilsēta kļuva par svētceļojumu vietu. 1089. gadā šeit bez rezultātiem notika Bari koncils, lai pārvarētu baznīcas shizmu. Vēlākos gados Neapoles karalistes sastāvā Bari panīka, bet pilsētas apkārtne kļuva par malārijas avotu.
1808. gadā Napoleona ģenerālis un Neapoles karalis Joahims Mirats lika izbūvēt jaunu pilsētas daļu ar regulāru plānojumu (mūsdienu Murattiano rajonu) un pilsēta kļuva par svarīgu jūras ostu.
1943. gada 2. decembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu, jo tā bija svarīga sabiedroto osta. Ostā tajā laikā atradās arī ASV kara kuģis ar sinepju gāzes kravu. Tās izplūdes rezultātā gāja bojā nenoskaidrots skaits (no 100 līdz 2000) karavīru un civiliedzīvotāju. Tādejādi Bari ir vienīgā pilsēta Otrā pasaules kara laikā, kas piedzīvojusi ķīmisko ieroču uzbrukumu.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bari dzimuši:
- Antonio Kasāno (Antonio Cassano, 1982) — futbolists
- Nikolo Pičini (Niccolò Piccinni, 1728—1800) — komponists
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Normaņu pils
-
Bari katedrāle
-
Bari katedrāles interjers
-
Sv. Nikolaja baznīca
-
Sv. Nikolaja baznīcas kripta
-
Sv. Marijas Aizbildnes baznīcas drupas
-
Vallisas baznīcas apsīdas
-
Prefektūras pils
-
Provinces pils
-
Petrucelli teātris
-
Margeritas teātris
-
Nikolo Pičini piemineklis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bari.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
|