Piebalga
Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā. Mūsdienās tā teritorijā atrodas Cēsu novadā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piebalgas pilsnovads (latīņu: Prebalge) pirmo reizi rakstos pieminēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā. 1318. gadā minēta arhibīskapa Piebalgas pils, 1340. gadā uzcēla mūra pili. 1530. gadā Piebalgas pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām. No 1599. gadā Piebalgas pilsmuižu pārvaldīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivads Macejs Dembinskis (Dembinski). 1688. gada Zviedru Vidzemes arklu revīzijā minēts, ka pils vairs nav apdzīvota, tās zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I 1711. gadā abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2014. gada 19. novembrī.