Tālavas dalīšanas līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940).

Tālavas dalīšanas līgums ir 1224. gadā sastādīts Latvijas viduslaiku vēsturei nozīmīgs dokuments, kas latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos - viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmas Valsts arhīvā. Tie satur 14 Tālavas vietvārdus, pēc kuriem var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13. gadsimta sākumā.

Līguma sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc līguma Zobenbrāļu ordenis ieguva galvenos tirdzniecības ceļus gar Gaujas upi uz Tērbatas un Pleskavas pilsētām letgaļu valdnieka Tālivalža dēla Ramekas zemē, bet Rīgas bīskapa teritorija tika sašķelta divās daļās - pie t.s. "Lībju gala" palika Imera, bet pārējās Tālavas zemes kopā ar agrākajiem Jersikas ķēniņam Visvaldim pakļautajiem novadiem veidoja t.s. "Latvju galu".

Dokumenta teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Svētās un nedalāmās Trīsvienības vārdā. Mēs, Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, gribam, lai visiem tagadējiem un nākamajiem Kristus ticīgiem vienmēr būtu zināms, ka zemi, ko sauc par Tālavu, saskaņā ar pāvesta kunga rīkojumu, kas dots mums un Kristus bruņniekiem attiecībā uz Livoniju un Latviju, sekojot, gudru vīru padomam, sadalām ar minētiem [zoben] brāļiem šādi:

  • ciemu, kas atrodas pie Vijas upes, tā [bīskapa] vīra īpašumu robežās, kuru sauc par Rameku, un visu, kas pirms šīs dalīšanas bij mūsu valdījumā līdz pat Burtniekiem, ar baznīcām, desmito tiesu un visiem laicīgiem ienākumiem viņi [ordenis] valdīs līdz ar civīlo tiesas varu (ORDEŅA TREŠDAĻA - t.s. "Gaujas koridors").
  • Bet laimējot [izrādījās, ka] mūsu divkāršā daļā ar visām tiesībām ietilpst: Gibbe, Jovnate, Jeie, Ale, Zlavka, Saueke, Virevele, Zurvegale, Metsene, Gulbana, Jazoa, Prebalge. Ko līdz šim minētie [zoben]brāļi bij pirkuma vai dāvinājuma ceļā ieguvuši aprakstītās robežās no zvejām, [biš]kokiem, pļavām vai tīrumiem, turpmāk būs mūsu (BĪSKAPA DIVAS TREŠDAĻAS). Tāpat viss tas, kas mums piederēja viņu tiesā, tagad brīvi piederēs viņiem.
  • Bez tam novads, ko sauc par Atzeli, iepriekš teiktā kārtā piekrīt viņiem (ORDEŅA TREŠDAĻA ar Gaujienas un Alūksnes pilīm),
  • kamēr mums pašiem no šī novada paliek Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene (BĪSKAPA DIVAS TREŠDAĻAS).

Bet lai vēlāk kāds ar neapdomīgu rīcību nemēģinātu šo mūsu dalījumu apstrīdēt, esam likuši izgatavot šo mūsu grāmatu un apstiprināt ar to [vīru] zīmogiem un vārdiem, kas bij klāt, kad tas notika: mūsu cienījamais brālis Leales bīskaps Hermanis, Rīgas lielākas baznīcas prāvests Jānis, bruņnieki: Dāniels no Lielvārdes, Konrāds no Ikšķiles, Jānis no Doles, Jānis no Bikkeshovedes, Engelberts no Tīzenhūzes, mūsu gaitnieks Engelberts un daudzi citi". [1]

Līgumā minētie vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Livonia - Livonija jeb Vidzemes līvu zeme
  • Letthia - Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme
  • villam apud Viwam fluvium - Vijciems (ciems pie Vijas upes)
  • terminos possessionum viri, qui Rameke dicitur - daļa no Rīgas bīskapa vasaļa Ramekas jeb Rameķa zemes. (Tālivalža dēls, viens no Tālavas latgaļu kungiem, kas jau 1214. gadā bija kļuvis par bīskapa Alberta vasali, bet Tālavas dalīšanas brīdī acīmredzot jau kritis kaujās ar igauņiem)
  • Astyerwe - Burtnieku ezers
  • Gibbe, Jovnate, Jeie, Ale, Zlavka, Saueke, Virevele, Zurvegale, Metsene, Gulbana, Jazoa, Prebalge - ciemu nosaukumi Austrumvidzemē, no kuriem kā ticamākās mūsdienās apdzīvotās vietas tiek minētas Lizuma pagasta Jaunatas, Zvārtavas pagasta Cirgaļi, Gulbene, Jazava (ciems starp Skujeni un Dzērbeni) un Piebalga.
  • terra, quae Agzele dicitur - Adzeles zeme (krievu avotos - Očela)
  • Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene - ciemu nosaukumi Ziemeļlatgalē, kā ticamākās mūsdienās apdzīvotās vietas tiek minētas Liepnas pagasta Purnava, Baltinavas pagasta Ābeļava un Briežuciema pagasta Abriņas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]