Visi zina pasaku par kuplasti vāveri, kas apmuļķojusi vilku.
Vizītē pie ārsta ieradās skolotājs Jānis Bērziņš.
Viņi, bērni, ir ļoti ziņkārīgi.
Pielikums jeb apozīcija (franču: apposition, cēlies no latīņu: appositio — ‘pielikums’)[1] ir teikuma palīgloceklis, kas raksturo vai precizē paskaidrojamo vārdu, kurš var būt lietvārds, vietniekvārds vai lietvārda nozīmē lietots vārds.[2][3] Pašu pielikumu izsaka ar lietvārdu.[2] Ar pielikumu var izteikt pazīmi, dienesta pakāpi, radniecību, īpašību, nodarbošanos, tautību, piederību pie kādas teritorijas.[2]
Pielikums ar tā paskaidrojamo vārdu saskaņojas locījumā, kā arī, ja tas ir iespējams, dzimtē un skaitlī.[2] Ja pielikumam ir savi apzīmētāji, tad veidojas pielikuma grupa. Pielikums atrodas pirms paskaidrojamā vārda; ja tas atrodas pēc tā, tad veidojas savrupināts pielikums vai pielikuma grupa. Savrupinātu pielikumu no pārējā teikuma atdala ar komatu vai, ja tas atrodas teikuma beigās, ar domuzīmi. Pielikums var atrasties teikuma sākumā, vidū un beigās.[4]
