Portāls:Astronomija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Science-symbol-2.svg Zinātne   Celestia.png Astronomija   RocketSunIcon.svg Kosmonautika  

Celestia.png
Laipni lūdzam astronomijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par astronomiju.
izmainīt  

Astronomijas portāls

Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.

izmainīt  

Izmeklēts raksts

Halebopp031197.jpg

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs. Tā ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus, kas ir kļuvis par rekordu. Iepriekšējais rekords piederēja 1811. gada Lielajai komētai, kuru salīdzinoši varēja redzēt divreiz mazāku laiku, tas ir, mazliet vairāk par deviņiem mēnešiem.

Heila—Bopa komēta tika atklāta 1995. gada 23. jūlijā aptuveni 7,2 AU attālumā no Saules, kā arī tika paredzēts, ka tā būs pietiekami spilgta, lai būtu saredzama ar neapbruņotu aci. Lai gan komētas spožumu ir diezgan grūti paredzēt, tā 1997. gada 1. aprīlī, kad tā sasniedza perihēliju, pārsteidza daudzus, jo bija spožāka, nekā tika gaidīts. Tā tika nosaukta arī par "1997. gada Lielo komētu".

Daudziem cilvēkiem, kuri ilgu laiku nebija redzējuši komētas, Heila—Bopa komēta izraisīja arī trauksmes sajūtu. Plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz komētas ir paslēpies citplanētiešu kuģis. Šīs baumas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica sektas "Heaven's Gate" sekotāji.

izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēts attēls

izmainīt  

Vai tu zināji...

Mimas Cassini.jpg
izmainīt  

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs.

  • (Saules sistēma) ASV un Francijas zinātnieki, pamatojoties uz “Vega-2” un “Venera-10” datiem, izveidoja Venēras atmosfēras modeli. Atmosfēras modelēšanas procesā tika noskaidrotas divas īpatnības – augsta atmosfēras blīvuma pakāpe un tās gaisa slāņa riņķošana, kas pārsniedz pašas planētas rotācijas ātrumu. Venēras atmosfēra sastāv no divām pamatkomponentēm – ogļskābās gāzes un slāpekļa, kuras pēc eksperimenta rezultātiem augsta spiediena apstākļos, kādi ir uz Venēras virsmas, izrāda specifiskas īpatnības. Pēc aprēķiniem tās nesajaucas, bet CO2 it kā “nogrimst” atmosfēras dibenā un koncentrējas uz planētas virsmas. Savukārt N2 “uzpeld” uz mazāk blīvo apgabalu un uzkrājas tur. Planetologi nosauca to par divu gāzu gigantisko “burbuļu” cirkulāciju. Šī iemesla dēļ, domājams, “Vega-2” konstatēja temperatūras “lēcienus”, jo nosēžoties tā izlidoja cauri abiem “burbuļiem” ar atšķirīgu iekšējo temperatūru.
  • (Mūsu galaktika) Saskaņā ar jauno pētījumu, mūsu galaktikā var būt ap 100 miljardu brūno punduru. Tie ir kosmiski objekti, kuru masa ir mazāka par zvaigžņu masu, bet lielāka nekā planētam, un tādēļ tur nevar notikt kodoltermiskā sintēze. Pirmo reizi tie tika atrasti 1995. gadā. Visi atrastie punduri līdz šim brīdim bija līdz 1500 gaismas gadu attālumam, jo to vājais starojums ir grūti konstatējams. Aplūkojot RCW 38 zvaigžņu kopu 5500 g.g. attālumā, tika konstatēta daudz lielāka šo objektu koncentrācija. Pētījumi parādīja, ka brūno punduru veidošanās ir atkarīga no vides, jo tie vairāk ir izplatīti apgabalos ar zvaigžņu blīvāku izvietojumu.
  • (Visums) Galaktiku centros parasti izvietojas masīvi melnie caurumi. NASA rentgenstaru kosmiskā observatorija “Chandra” konstatēja no galaktiku centriem nākošus kompaktus cietā rentgenstarojuma avotus, kas nāk no nelieliem, dažu simtu gaismas gadu izmēra apgabaliem, kas ietver galaktikas centrālos melnos caurumus. Pētot samērā netālo (ap 70 mlj. g.g.) galaktiku ESO428-G014 izbrīnu radīja tas, ka tās rentgenstarojums iziet no no samērā plaša areāla, kas mērams vairākos tūkstošos, nevis simtos gaismas gadu. Šis ir pirmais gadījums, kad tika konstatēts “izkliedētais” galaktikas cietais rentgenstarojums. Pašlaik zinātnieki meklē izskaidrojumu šim fenomenam.
izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Justus Sustermans - Portrait of Galileo Galilei, 1636.jpg

Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Astronomija ir saistīti šādi portāli:

RocketSunIcon.svg Kosmonautika
Science-symbol-2.svg Zinātne
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Kas ir portāls? | Portālu saraksts

Latviešu Vikipēdijas portāli:

Science-symbol-2.svg Zinātne  · DNA icon.svg Bioloģija  · Redcross.png Medicīna  · Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija  · P history.svg Vēsture  · Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš  · Celestia.png Astronomija  · RocketSunIcon.svg Kosmonautika
P vip.svg Cilvēki  · Flag-map of Latvia.svg Latvija  · Flag of Turkey.svg Turcija  · Eighth notes and rest.svg Mūzika  · Crystal Clear app krita.png Māksla  · Sports and games.png Sports  · Basketball.png Basketbols  · WPF1logo.png Formula 1  · Soccer ball.svg Futbols  · Hockey puck 2.jpg Hokejs  ·