Portāls:Astronomija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Science-symbol-2.svg Zinātne   Celestia.png Astronomija   RocketSunIcon.svg Kosmonautika  

Celestia.png
Laipni lūdzam astronomijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par astronomiju.
izmainīt  

Astronomijas portāls

Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.

izmainīt  

Izmeklēts raksts

Sputnik asm.jpg

Sputņik-1 jeb Sputņik (no krievu: спутник "pavadonis") jeb PS-1 (no Prosteišij SputņikПростейший Спутник-1 "vienkāršākais pavadonis") bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķete (SKBR) R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra".

Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un radioamatieri visā pasaulē, līdz 26. oktobrim (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam Sputņik bija novērojams tikai vizuāli. 1958. gada 4. janvārī Sputņik iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega, kosmosā nolidojot 92 dienas.

Starts un pavadoņa darbība notika Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā. Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. Sputņik palaišanai bija milzīga politiskā nozīme PSRS prestiža celšanā.

izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēts attēls

Jo
Autors: Saperaud

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai. Pazīstams ar lielu vulkānisko darbību.

izmainīt  

Vai tu zināji...

Mimas Cassini.jpg
izmainīt  

Jaunākās ziņas

2017. gada maijs.

  • (Saules sistēma) Zonde “Cassini” ir detalizēti fiksējusi Saturna tuvākos gredzenus, kur lielā daudzumā ir novērojami spilgti virpuļi un viļņi, t.i. savdabīgi ”propelleri”. Pēc zinātnieku domām Saturna gredzeni ir veidojušies no planetārā iedīgļa vēl Saules sistēmas veidošanās sākuma stadijā. Viņi uzskata, ka tas nonāca pārāk tuvu Saturnam, kura paisuma spēki sarāva šo iedīgli, sasmalcinot to lielā sīku lausku daudzumā. Lielākos fragmentus absorbēja Saturns un Titāns, bet mazākie kalpoja par nākamo gredzenu izejmateriālu. Pateicoties jaunajiem attēliem kļuva iespējams sasaistīt savā starpā lielos “propellerus”, kas tika fiksēti misijas sākumā, un kuri pēc zinātnieku domām ir saistīti ar lielajiem pavadoņiem starp Saturna gāzu-putekļu gredzeniem, ar nesen atklātajām neliela izmēra līdzīga veida struktūrām.
  • (Mūsu galaktika) Astronomi novēroja, kā masīva mirstoša zvaigzne, domājams, pārtapa melnajā caurumā. Apvienojot LBT teleskopu, kā arī “Habbla” un “Spitcerkosmiskās observatorijas ļāva konstatēt, ka zvaigzne vienkārši pazuda no redzesloka. Pārnovas sprādziena vietā tā vienkārši “izdzisa”. Šai zvaigznei, kuras masa pārsniedz Saules masu 25 reizes, vajadzēja uzsprāgt kā pārnovai. Bet tā vienkārši pazuda, atstājot aiz sevis pēdas, kas turpmākajos pētījumos tika attiecinātas uz melnā cauruma izveidošanos. Neveiksmīgie masīvo zvaigžņu sprādzieni (angl. "massive fails"), līdzīgi šim, var izskaidrot, kāpēc astronomi novēro masīvo zvaigžņu sprādzienus retāk, nekā ir gaidāms, uzskata astronomijas profesors Kristofers Kočaneks no Ohaio universitātes.
  • (Metagalaktika) Kvazāri ir starojoši objekti, kuru centrā atrodas melnie caurumi, un kurus var novērot no liela attāluma. Uz melno caurumu krītošā matērija palielina tā masu rada kvazāra starojumu. Jaunajā pētījumā astronomi Kristīnes Eileres vadībā no Maksa Planka biedrības astronomijas institūta Keka observatorijā Havaju salās ir atklājuši ekstremāli jaunus kvazārus ar neparastām īpašībām. Šie kvazāri ir spējuši akumulēt masu, ap miljardu Saules masu apjomā, mazāk kā 100000 gadu laikā. Saskaņā ar pašreizējiem modeļiem tam prasītos 1000 reižu vairāk laika. Pēc pašreizējās melno caurumu evolūcijas teorijas šāda izmēra formēšanai, kā šie kvazāri, ir nepieciešams 100 miljonu gadu. Tāpēc šis atklājums rada zinātniekiem lielu mīklu. Nākošajā pētījumu etapā Eilere ar komandu mēģinās atklāt jaunus kvazārus ar šādām attīstības anomālijām, kā šiem atklātajiem trim kvazāriem. Šādi atklājumi varētu liecināt, ka liela kvazāru daļa patiesībā ir jaunāki, nekā līdz šim tika uzskatīts.
izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Justus Sustermans - Portrait of Galileo Galilei, 1636.jpg

Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Astronomija ir saistīti šādi portāli:

RocketSunIcon.svg Kosmonautika
Science-symbol-2.svg Zinātne
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Kas ir portāls? | Portālu saraksts

Latviešu Vikipēdijas portāli:

Science-symbol-2.svg Zinātne  · DNA icon.svg Bioloģija  · Redcross.png Medicīna  · Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija  · P history.svg Vēsture  · Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš  · Celestia.png Astronomija  · RocketSunIcon.svg Kosmonautika
P vip.svg Cilvēki  · Flag-map of Latvia.svg Latvija  · Flag of Turkey.svg Turcija  · Eighth notes and rest.svg Mūzika  · Crystal Clear app krita.png Māksla  · Sports and games.png Sports  · Basketball.png Basketbols  · WPF1logo.png Formula 1  · Soccer ball.svg Futbols  · Hockey puck 2.jpg Hokejs  ·