Pienava

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ciemu. Par upi skatīt rakstu Pienava (upe).
Pienava
vidējciems
Pienava
Pienava (Latvija)
Pienava
Pienava
Koordinātas: 56°44′24″N 23°15′13″E / 56.74000°N 23.25361°E / 56.74000; 23.25361Koordinātas: 56°44′24″N 23°15′13″E / 56.74000°N 23.25361°E / 56.74000; 23.25361
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pagasts Džūkstes pagasts
Platība
 • Kopējā 0,71 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 273
Pasta nodaļa LV-3147 Džūkste

Pienava ir apdzīvota vieta Tukuma novada Džūkstes pagastā. Pienava atrodas 6 kilometru attālumā no pagasta centra — Džūkstes, 35 kilometru attālumā no novada centra — Tukuma un 66 kilometru attālumā no Rīgas. Pienava izvietojusies netālu no Pienavas upītes, kuras krastā atradās Lielpienavas muiža (Pönau). No muižas ēkām pāri palikušas ūdensdzirnavu, pagraba, pirts, pienotavas un klēts pamati.[3] Pienavas pienotava "Nākotne" iepirka pienu lielā daudzumā un ražoja sviestu eksportam.

Padomju laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis leģionāriem pie Pienavas
Piemineklis leģionāriem pie Pienavas

1949. gada 7.—8. aprīlī norisinājās kolhozu izveide, kolhoziem lika patriotiskus nosaukumus. Toreizējā Džūkstes pagasta Pienavas ciema padomē nodibināja divus kolhozus — "Uzvara" un "Kārlis Markss". 1952. gadā abi kolhozi tika apvienoti un tika nodēvēti par "Kārlis Markss".

1960. gadā tika uzbūvētas 8 privātmājas un viena divstāvu daudzdzīvokļu ēka. Kolhoza vajadzībām tika uzbūvētas vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, lopu kūtis, mašīnu darbnīcas, vairākas cūku, govju un teļu fermas, divas graudu kaltes. Pienavā darbojās sākumskola (slēgta 2008. gadā). 1989. gada 15. decembrī Padomju saimniecībā "Kārlis Markss" sāka strādāt jauns priekšsēdētājs — A. Ziemelis (iepriekšējais priekšsēdētājs — V. Fogelis).

1986. gadā Pienavā tika uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma "Saulessvece" Padomju saimniecība tika reorganizēta un 15.01.1989. kļuva par paju sabiedrību.[4]

1999. gada augustā Pienavā no Krauču purva tika izvilkts tanks T-34, kurš Otrā pasaules kara laikā bija ielūzis ledū, tika arī izrakts vēl viens šāds pats tanks, taču, šis tanks atradās pārāk dūņainā vietā un tehnisku iemeslu dēļ šo tanku nevarēja izvilkt.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
197088—    
1979230+161.4%
GadsIedz.±%
1989310+34.8%
2000273−11.9%
GadsIedz.±%
2011248−9.2%
2021224−9.7%

Pienavas sākumskolas direktores[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biruta Zaremba
  • Anna Grīnhofa
  • Agija Grunska (vēlāk Skudule)
  • Edīte Zelča

Padomju saimniecības priekšēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A. Jansons — pirmais kolhoza priekšsēdētājs (līdz 1956.)
  • G. Kaktiņš — dibināja sovhozu (1956. līdz 1964. gadam)
  • A. Grasmanis — pārveidoja kolhozu par "Komjauniešu triecienceltni" (1964. līdz 1968. gadam)
  • J. Ēvele — (1968. līdz 1975. gadam)
  • Mangalis — (1975 līdz 1980. gadam)
  • A. Ziemelis — izveidoja paraugsaimniecību (1980. līdz 1986. gadam)
  • V. Fogelis — (1986. līdz 1989. gadam)
  • A. Ziemelis — (līdz 1991. gadam)

Mūsdienās Pienavā atrodas veikals, degvielas uzpildes stacija, bibliotēka un brāļu kapi Otrā pasaules kara laikā kritušajiem, tāpat pie Pienavas ir plānots celt vēja ģeneratoru parku.[6]

Ievērojami Pienavas iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Kade — skolotājs, mūziķis, IV vispārīgo Dziesmusvētku virsdiriģents

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]