Pihticas klosteris
| Pihticas pareizticīgo klosteris | |
|---|---|
 Klosteris no putna lidojuma | |
  Pihticas klosteris | |
| Vispārējā informācija | |
| Dibināts | 1891 |
| Arhitektūra | |
| Stils | neobizantiskais stils |
| Ģeogrāfiskā informācija | |
| Atrašanās vieta |
Kuremē, Alutaguzes pagasts, Austrumviru apriņķis,  Igaunija |
| Koordinātas | 59°12′09″N 27°32′11″E / 59.20250°N 27.53639°EKoordinātas: 59°12′09″N 27°32′11″E / 59.20250°N 27.53639°E |
| Mājaslapa | https://www.puhtitsa.ee/ |
Pihticas Debesīs uzņemšanas Stavropigiskais sieviešu klosteris (igauņu: Pühtitsa Jumalaema Uinumise Stavropigiaalne Naisklooster vai igauņu: Kuremäe klooster, krievu: Пюхтицкий Успенский Ставропигиальный женский монастырь) ir Krievu pareizticīgās baznīcas sieviešu klosteris, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos, Alutaguzes pagastā. Klosteris, kurš dibināts 1891. gadā, PSRS laikā netika slēgts, bet 20. gadsimta 90. gados ieguva stavropigijas statusu. Izveidojies par vienu no ievērojamākajiem pareizticības centriem Baltijas valstīs.
Klosteris uzcelts vietā, kur, kā vēsta leģenda, vēl pirms 16. gadsimta tika novērota Dievmātes parādīšanās. Ar Igaunijas gubernatora Sergeja Šahovska atbalstu 19. gadsimta beigās šeit tika izveidots klosteris, ko 1891. gadā svinīgi atklāja Rīgas un Jelgavas bīskaps Arsēnijs. Pats gubernators Šahovskis un viņa sieva ir apglabāti klostera teritorijā. Tā kā klosteris pēc Oktobra revolūcijas nokļuva neatkarīgās Igaunijas sastāvā, tas neskarts pārdzīvoja laiku, kad PSRS baznīca tika vajāta visspēcīgāk. Igaunijas PSR laikā klostera attīstību veicināja Tallinas un Igaunijas bīskaps, vēlāk Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pihticas klosteris.
