Augusto Pinočets
| Augusto Pinočets Augusto Pinochet | |
|---|---|
 Oficiālais Pinočeta portrets, ap 1974. gadu | |
| Čīles prezidents | |
|
Amatā 1974. gada 17. decembris — 1990. gada 11. marts | |
| Priekštecis | Salvadors Aljende |
| Pēctecis | Patrisio Ajlvins |
| Čīles valdības militārās huntas prezidents | |
|
Amatā 1973. gada 11. septembris — 1981. gada 11. marts | |
| Priekštecis | Jauns amats |
| Pēctecis | Hosē Torivio Merino |
| Čīles armijas augstākais virspavēlnieks | |
|
Amatā 1973. gada 23. augusts — 1998. gada 11. marts | |
| Priekštecis | Karloss Pratss |
| Pēctecis | Rikardo Isurjeta |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1915. gada 25. novembrī Valparaiso, Čīle |
| Miršanas dati |
2006. gada 10. decembrī Santjago, Čīle |
| Tautība | Čīlietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Lusia Irjarta |
| Augstskola | Čīles Kara akadēmija |
| Reliģija | Romas katolicisms |
| Paraksts |
 |
Augusto Hosē Ramons Pinočets Ugarte (spāņu: Augusto José Ramón Pinochet Ugarte, izruna: auˈɣusto pinoˈ(t)ʃe vai pinoˈ(t)ʃet; dzimis 1915. gada 25. novembrī, miris 2006. gada 10. decembrī) bija Čīles militārais un politiskais darbinieks. Vēsturē iegājis kā 1973. gada Čīles militārā apvērsuma vadītājs un valsts diktators[1] līdz 1990. gadam.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1915. gadā Valparaiso muitas ierēdņa Augusto Pinoše Veras un viņa sievas Avelīnas Ugartes Martinesas sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Viņa vectēvs bija bretoņu cilmes iebraucējs no Francijas.
Pinočets pie varas Čīlē nāca pēc ASV atbalstītā 1973. gada 11. septembra apvērsuma, pārņemot varu no ievēlētās Unidad Popular valdības ar Salvadoru Aljendi kā tās vadītāju. Vairāki akadēmiķi uzsvēruši, ka apvērsumam un sekojošais varas konsolidācijai izšķirošs ir bijis ASV atbalsts.[2][3] Aljende 1973. gada 23. augustā bija Pinočetu paaugstinājis par armijas virspavēlnieku, bet kā ģenerālis bijis jau no 1972. gada sākuma.[4] 1974. gada decembrī valdošā militārā hunta Pinočetu iecēla par Čīles prezidentu, lai arī to neatbalstīja viens no apvērsuma dalībniekiem, gaisa spēku ģenerālis Gustavo Lī.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Monte Reel and J.Y. Smith (11 December 2006). A Chilean Dictator's Dark Legacy. The Washington Post. Retrieved 20 March 2015.
- ↑ Peter Winn. «Furies of the Andes». In Greg & Gilbert Grandin & Joseph. A Century of Revolution. Durham, NC : Duke University Press, 2010. 239–275. lpp. Skatīts: 2014. gada 14. janvāris.
- ↑ Lubna Z. Qureshi. Nixon, Kissinger, and Allende: U.S. Involvement in the 1973 Coup in Chile. Lexington Books, 2009. ISBN 0739126563
- ↑ «Augusto Pinochet: Timeline». CBS News. 2006. gada 11. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. janvārī. Skatīts: 2016. gada 4. augustā.
- ↑ Cavallo, Ascanio et al. La Historia Oculta del Régimen Militar, Grijalbo, Santiago, 1997.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusto Pinočets.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|