23. augusts

23. augusts ir gada 235. diena pēc Gregora kalendāra (236. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 130 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1770. — angļu kapteinis Džeimss Kuks pasludināja Austrāliju par Anglijas īpašumu.
1839. — Apvienotā Karaliste ieņēma Honkongu, gatavojoties karam pret Ķīnu.
1866.:
- beidzās Austrijas—Prūsijas karš; Venēcija atdota Itālijai.
- Beidza pastāvēt Vācijas Konfederācija.
1914. — Pirmais pasaules karš: Japāna pieteica karu Vācijai un sāka bombardēt Cindao Ķīnā.
1939. — Otrais pasaules karš: starp Vāciju un PSRS noslēgts neuzbrukšanas līgums (Molotova—Ribentropa pakts), kura slepenajos protokolos bija vienošanās par Austrumeiropas sadalīšanu ietekmes sfērās.
1966. — Lunar Orbiter 1 uzņēma pirmos Zemes attēlus no Mēness orbītas.
1977. — Laosā notika valsts apvērsums.
1984. — Jeļenai Bonnerei (disidenta fiziķa Andreja Saharova sievai) tika piespriesti pieci gadi izsūtījumā.
1986. — Spānijas pilsētā Madridē beidzās piektais Pasaules ūdenssporta čempionāts.
1989. — aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, izveidojot Baltijas ceļu.
1991. — Japānas pilsētā Tokijā sākās trešais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
1990. — Armēnija deklarēja neatkarību no PSRS.
2003. — Francijas pilsētā Sendenī sākās devītais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
2009. — Vācijas pilsētā Berlīnē beidzās divpadsmitais Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
2010. — Francijas pilsētā Parīzē sākās astoņpadsmitais Pasaules badmintona čempionāts.

1740. (j.s., pēc v.s. 12. augustā) — Ivans VI (Иван VI), Krievijas imperators (miris 1764)
1741. - Žans Fransuā de Laperūzs (Jean François de Galaup, comte de La Pérouse), franču jūrasbraucējs (miris visticamāk 1788)
1754. — Luijs XVI (Louis XVI), Francijas karalis (miris 1793)
1769. — Žoržs Kivjē (Georges Cuvier), franču dabaspētnieks (miris 1832)
1868. — Vilhelms Rozenieks, latviešu luterāņu mācītājs (miris 1941)
1879.:
- Hermanis Albats, latviešu jurists, diplomāts, profesors, politiķis (miris 1942)
- Alfrēds Kalniņš, latviešu komponists (miris 1951)
1887. (j.s., pēc v.s. 11. augustā) — Frīdrihs Canders (Friedrich Zander, Фридрих Артурович Цандер), baltvācu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933)
1912. — Džīns Kellijs (Gene Kelly), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (miris 1996)
1921. — Kenets Erovs (Kenneth Arrow), ASV ekonomists (miris 2017)
1937. — Arnolds Klaucēns, latviešu politiķis, LKP funkcionārs
1948. — Jurijs Jehanurovs (Юрій Іванович Єхануров), Ukrainas politiķis
1956. — Deivids Volfs (David Wolf), ASV kosmonauts
1967. — Dominiks Antonelli (Dominic A. Antonelli), ASV kosmonauts
1971. — Aphex Twin (Ričards Deivids Džeimss), britu elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs
1978. — Kobe Braiants (Kobe Bean Bryant), ASV basketbolists (miris 2020)

1305. — Viljams Volless (William Wallace), skotu bruņinieks (dzimis ap 1270. gadu)
1628. — Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bekingems (George Villiers, 1st Duke of Buckingham), angļu augstmanis (dzimis 1592.)
1831. — Augusts Neidharts fon Gneizenavs (August Neidhardt von Gneisenau), prūšu feldmaršals (dzimis 1760.)
1933. — Ādolfs Loss (Adolf Loos), austriešu arhitekts (dzimis 1870.)
1938. — Aleksandrs Kuprins (Александр Иванович Куприн), krievu rakstnieks (dzimis 1870.)
1939. — Eižens Anrī Gravlots (Eugène-Henri Gravelotte), franču paukotājs un pirmais olimpiskais čempions paukošanā ar floreti (dzimis 1878.)
1944. — Abdulmedžids II (Abdülmecit), Osmaņu impērijas valdnieks un kalifs (dzimis 1868.)
1972. — Balis Dvarjons (Balys Dvarionas), lietuviešu komponists (dzimis 1904.)
2003. — Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (dzimis 1907.)