Pirmais Opija karš, zināms arī kā Angļu—ķīniešu karš, bija viens no diviem Opija kariem starp Apvienoto Karalisti un Cjinu dinastijasĶīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti. Karš norisinājās no 1839. līdz 1842. gadam. Karš un ar to saistītie notikumi vājināja Cjinu dinastiju un palielināja Ķīnas izolāciju no pārējās pasaules.[1][2] Pirmais Opija karš tiek uzskatīts par Ķīnas Pazemojumu gadsimta sākumu, kā arī par mūsdienu Ķīnas vēstures sākumu.
Pirmais opija karš noslēdzās ar Naņdzjinas līgumu 1842. gadā. Saskaņā ar šo līgumu Apvienotā Karaliste ieguva savā pastāvīgā īpašumā Honkongas salu un izveidoja piecas līguma ostas — Šanhajā, Kantonā, Ninbo, Fudžou un Amojā. Vēl viens līgums nākamajā gadā piešķīra Lielbritānijai priviliģētu tirdzniecības statusu un pievienoja punktus par britu ekstrateritorialitāti. Vēlāk Francija nodrošināja sev līdzīgas koncesijas kā briti 1843. un 1844. gada līgumos.