Pāriet uz saturu

Pitsburgas "Penguins"

Vikipēdijas lapa
Pittsburgh Penguins
Pittsburgh Penguins
Pilsēta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pitsburga, Pensilvānija, ASV
Līga Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis/Valsts karogs: Kanāda Nacionālā hokeja līga
Konference Austrumu konference
Divīzija Metropolitēna divīzija
Dibināts 1967
Halle PPG Paints Arena
Krāsas Melna, Vegasas zelta, balta
              
Īpašnieks Valsts karogs: Kanāda Mario Lemjē
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rons Bērkls
Menedžeris vakants
Galvenais treneris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Salivans
Kapteinis Valsts karogs: Kanāda Sidnijs Krosbijs
Mediji penguins.com
Sadarbojas ar Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vilksberas un Skrentonas "Penguins" (AHL)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vīlingas "Nailers" (ECHL)
Tituli
Stenlija kausi 5

Pitsburgas "Penguins" (angļu: Pittsburgh Penguins) ir profesionāls ASV hokeja klubs, kas ir bāzēts Pitsburgā, Pensilvānijas štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās hokeja līgas Austrumu konferences Metropolitēna divīzijā. Tas tika dibināts 1967. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē "Penguins" ir piecas reizes izcīnījusi Stenlija kausu, sešas reizes kļuvusi par konferences uzvarētāju un astoņas reizes — par divīzijas čempioni. Mājas spēles komanda aizvada PPG Paints Arena hallē.

  • Stenlija kauss: 5
    • 1990.—91., 1991.—92., 2008.—09., 2015.—16., 2016.—17.
  • Konferences čempioni: 6
    • 1990.—91., 1991.—92., 2007.—08., 2008.—09., 2015.—16., 2016.—17.
  • Divīzijas čempioni: 9
    • 1990.—91., 1992.—93., 1993.—94., 1995.—96., 1997.—98., 2007.—08., 2012.—13., 2013.—14., 2020.-21.,
  • Prezidenta balva: 1
    • 1992.-93.,

Sākotnējie gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā štata senators Džeks Makgregors uzsāka kampaņu ar mērķi, lai panāktu NHL franšīzes izveidošanu Pitsburgā. Jau 1966. gadā kļuva zināms, ka sākot ar 1967.—68. gada sezonu Pitsburgas komanda varēs startēt NHL. Komandas nosaukums tika izvēlēts pēc pilsētas iedzīvotāju balsojuma. Tā kā līgas jaunpienācējām bija mazas iespējas piesaistīt pieredzējušus NHL spēlētājus, tās pirmajā sezonā komandu pamatā veidoja iepriekš zemākās līgās spēlējuši hokejisti. Lai gan pirmās sezonas "Penguins" nebija sekmīgas, gan 1970., gan 1972. gadā komandai izdevās iekļūt Stenlija kausa izcīņā.

1969. gada NHL draftā komanda izvēlējās Mišelu Brjēru, kurš jau nākamajā sezonā bija viens no vadošajiem komandas spēlētājiem un Kaldera balvas balsojumā piekāpās vienīgi Tonijam Espozito. Brjērs guva uzvaru nesošos vārtus Stenlija kausa izcīņas pirmajā kārtā, taču pāris dienas pēc sezonas beigām cieta autoavārijā. Brjērs nonāca komā un pēc gada mira.

1975. gadā "Penguins" tika pasludināts bankrots, izskanēja dažādas runas par franšīzes pārcelšanu uz citu pilsētu, taču šo procesu pārtrauca jauna investoru grupa, kas pārņēma komandu. Arī turpmākajās sezonās komanda regulāri iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču pie lieliem panākumiem nespēja tikt. 1980. gados komanda kļuva par vienu no vājākajām visā līgā, gan 1983., gan 1984. gadā sezonu noslēdzot pēdējā vietā.

1983.—84. gada sezonas otrajā pusē komanda izdarīja vairākas aizdomīgas spēlētāju maiņas, kas šķietami tās sastāvu padarīja vājāku. Sezonas pēdējā 21 spēlē komanda piedzīvoja 18 zaudējumus. Vēlāk tā laika komandas galvenais treneris Lū Angoti atzina, ka tā bijusi apzināta rīcība, lai 1984. gada NHL draftā "Penguins" iegūt pirmās izvēles tiesības, ar kurām tā izvēlējās ļoti perspektīvo uzbrucēju Mario Lemjē.

Mario Lemjē ēra (1984—1997)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mario Lemjē "Penguins" aizvadīja 17 sezonas, kā arī kļuva par komandas īpašnieku

Mario Lemjē guva vārtus jau savā pirmajā maiņā NHL, izdarot pirmo metienu pa pretinieku vārtiem. Par spīti Lemjē sniegumam, komanda arī turpmākos četrus gadus nespēja iekļūt Stenlija kausa izcīņā. 1980. gadu vidusdaļā uz komandu tika atmainīti aizsargs Pols Kofijs, vārtsargs Toms Barazo, iespēlēti jaunie uzbrucēji Kevīns Stīvenss, Robs Brauns un Džons Kalens. Tiesa, gan 1985., gan 1986., gan 1987. gadā komandai pietrūka burtiski pāris punktu, taču tā palika ārpus Stenlija kausa izcīņas.

1988.—89. gada sezonā "Penguins" izdevās iekļūt izslēgšanas kārtā, pirmajā kārtā pārspējot Ņujorkas "Rangers", taču otrajā kārtā komanda piekāpās Filadelfijas "Flyers" vienībai. 1989.—90. gada sezonā Lemjē muguras traumas dēļ nācās izlaist virkni spēļu, kā rezultātā komanda palika ārpus Stenlija kausa izcīņas. 1990. gada vasarā komanda nolēma tās rindas pastiprināt ar brīvo aģentu Braienu Trotjē, maiņas ceļā komandai pievienojās Džo Malens, Lerijs Mērfijs, Rons Frānsiss un Ulfs Sāmuelsons, draftēts tika Jaromīrs Jāgrs. Šis solis "Penguins" nākamajā sezonā ļāva izcīnīt pirmo Stenlija kausu tās pastāvēšanas vēsturē. Gadu vēlāk, 1991.—92. gada sezonā, komanda sasniegumu izdevās atkārtot.

Turpmākajos gados komanda demonstrēja arvien pārliecinošāku sniegumu regulārajās sezonās, 1992.—93. gada sezonā noslēdzot to pirmajā vietā visā NHL, taču izslēgšanas kārtā komanda piedzīvoja vairākas neveiksmes. Komandai pievienojās jauni līderi, piemēram, uzbrucēji Aleksejs Kovaļovs, Martins Straka, Aleksejs Morozovs, Roberts Langs, Petrs Nedveds, aizsargi Sergejs Zubovs, Darjuss Kasparaitis, Kevins Hečers. Šajos gados komandas augstākais sasniegums bija 1995.—96. gada sezonā sasniegtā konferences finālsērija.

1998. gadā Mario Lemjē paziņoja par savas spēlētāja karjeras beigām.

Identitātes meklējumi (1998—2005)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadu sākumā lielo iekrāto parādo dēļ 1998. gada novembrī komanda otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē paziņoja par bankrotu. Mario Lemjē, kā lielākais kreditors, ierosināja pārņemt komandu savās rokās, ko viņš kopā ar uzņēmēju Ronaldu Bērklu pēc nepilna gada arī īstenoja.

2000. gada nogalē Lemjē paziņoja par savu atgriešanos hokejā, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš vienlaicīgi ir arī NHL kluba īpašnieks. Lemjē palīdzēja komandai sasniegt Austrumu konferences finālsēriju, kurā tā piekāpās Ņūdžersijas "Devils" rindām. Spēļu apmeklētība šajā periodā bija ievērojami kritusies un, lai samazinātu kluba tēriņus, vairāki vadošie spēlētāji tika aizmainīti uz citiem klubiem. Viņu vidū nozīmīgākā bija Jaromīra Jāgra aizmainīšana uz Vašingtonas "Capitals". Gadu vēlāk aizmainīts tika Aleksejs Kovaļovs, savukārt Roberts Langs kļuva par brīvo aģentu.

2002.—03. gada sezonu komanda noslēdza jau priekšpēdējā vietā konferencē. Komanda ieguva NHL drafta pirmās izvēles tiesības, ar kurām izvēlējās vārtsargu Marku Andrē Flerī. 2003.—04. gada sezonā traumas dēļ spēlēt nevarēja Lemjē, aizmainīts tika Martins Straka. Komanda cerēja iegūt drafta pirmās izvēles tiesības, lai iegūtu Aleksandru Ovečkinu, taču izlozē pirmo numuru ieguva Vašingtonas "Capitals", savukārt "Penguins" ar otro numuru izvēlējās Jevgeņiju Malkinu. 2004.—05. gada NHL sezonas lokauta dēļ sezonas nenotika, taču "Penguins" izcīnīja pirmo numuru drafta loterijā, ar kuras palīdzību draftēja Sidniju Krosbiju.

Krosbija un Malkina ēra (2005—pašlaik)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2007. gadā Sidnijs Krosbijs kļuva par jaunāko kapteini NHL vēsturē

Līdz ar Krosbija iegūšanu, komanda uzsāka aktīvu darbu pie sastāva komplektācijas. Komandai pievienojās Sergejs Gončars, Džons Leklērs, Žigmunds Pālfijs. Līdz ar Krosbija pievienošanos komandai ievērojami auga spēļu apmeklētība. Sezonas gaitā par karjeras beigšanu paziņoja Pālfijs, un arī "Penguins" sniegums nebija pārlieku sekmīgs. Lai gan ar 102 rezultativitātes punktiem Krosbijs sezonu noslēdza kā "Penguins" rezultatīvākais debitants, pārspējot arī Mario Lemjē, līgas labākā debitanta balvu ieguva Aleksandrs Ovečkins, kuram lokauta dēļ 2005.—06. gada sezona arī bija pirmā NHL.

2006.—07. gada sezonā "Penguins" sastāvā debitēja Jevgeņijs Malkins, kurš guva vārtus katrā no savām pirmajām sešām NHL spēlēm, tādējādi uztstādot jaunu līgas rekordu. Sezonu komanda noslēdza piektajā vietā Austrumu konferencē, taču jau pirmajā Stenlija kausa izcīņas kārtā "Penguins" ar 1—4 piekāpās Otavas "Senators". 2008. gada februārī "Penguins" rindām pievienojās Marians Hosa. Komandai izdevās sasniegt Stenlija kausa finālsēriju, kurā gan tā piekāpās Detroitas "Red Wings" hokejistiem. Gadu vēlāk komandai izdevās izcīnīt Stenlija kausu. Kona Smita balvu kā izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs ieguva Jevgeņijs Malkins.

Arī turpmākajos gados "Penguins" turpināja demonstrēt pārliecinošu sniegumu, taču dažādas traumas un neveiksmes liedza komandai atkārtoti pietuvoties Stenlija kausam. 2010.—11. gada sezonas otrajā pusē smadzeņu satricinājumu guva Sidnijs Krosbijs, traumas dēļ spēlēt nevarēja arī Malkins. Krosbijs komandas rindās atgriezās vien nākamās sezonas gaitā. 2015.—16. gada sezonā "Penguins" vēlreiz izcīnīja Stenlija kausu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot Sanhosē "Sharks".

Pašreizējais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējoreiz atjaunots 2024. gada 9. martā.

Latvijas hokejisti "Penguins" sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds SP V RP P-ti Laika periods
Pēteris Skudra 74 1997—2000
Viktors Ignatjevs 11 0 1 1 1998—1999
Teodors Bļugers 250 33 59 92 2018—2023
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu laiku rezultatīvākie spēlētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saīsinājumi: S - spēles, V - vārti, RP - rezultatīvas piespēles, P - punkti, * - pašlaik spēlē "Penguins".
Spēlētājs S V RP P
Mario Lemjē 915 690 1033 1723
Sidnijs Krosbijs 984 462 801 1263
Jaromīrs Jāgrs 806 439 640 1079
Jevgeņijs Malkins 907 416 660 1076
Riks Kehojs 722 312 324 636
Rons Frānsiss 533 144 449 613
Žans Pronovosts 753 316 287 603
Kevins Stīvenss 522 260 295 555
Kriss Letangs 808 127 410 537
Sails Eps 495 151 349 500

Pitsburgas "Penguins" spēlētāju rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Visvairāk vārtu sezonā: Mario Lemjē, 85 (1988-89)
  • Visvairāk rezultatīvu piespēļu sezonā: Mario Lemjē, 144 (1988-89)
  • Visvairāk punktu sezonā: Mario Lemjē, 199 (1988-89)
  • Visvairāk soda minūšu sezonā: Pols Baksters, 409 (1981-82)
  • Visvairāk punktu sezonā (starp aizsargiem): Pols Kofijs, 113 (1988-89)
  • Visvairāk punktu sezonā (starp debitantiem): Sidnijs Krosbijs, 102 (2005-06)
  • Visvairāk uzvaru sezonā: Toms Berezo, 43 (1992-93)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]