Cēlies no muižnieku dzimtas. Viņa tēvs kalpojis dzelzceļa līnijā Rīga—Orla. Mācījies ģimnāzijās Rīgā, Tomskā un Sanktpēterburgā. 1904. gadā iestājies Sanktpēterburgas Universitātes fizikas un matemātikas fakultātē, bet vēlāk 1909. gadā pārgājis uz vēstures un filozofijas fakultāti, no kuras atskaitīts 1910. gadā par mācību maksas nemaksāšanu. Jau 1905. gadā sācis publicēt savas humoreskas un dzejoļus. 1908. gadā iznācis viņa pirmais dzejoļu krājums "Smieklīgā mīlestība" (krievu: Смешная любовь). 1912. gadā izdevis otro dzejoļu krājumu "Ģerānija" (krievu: Герань). Izdevis arī dzejoļu grāmatas bērniem. Bijis pazīstams arī kā šahists. No 1903. līdz 1911. gadam regulāri piedalījies Sanktpēterburgas šaha turnīros.[1]
Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas dzīvojis Maskavā. 1920. gadā Maskavā piedalījies pirmā Krievijas PFSR šaha olimpiādes priekšsacīkstēs,[2] bet tā paša gada nogalē emigrējis sākumā uz Prāgu, bet vēlāk uz Parīzi. Emigrācijā tulkojis čehu un vācu dzejnieku darbus, publicējies krievu žurnālos, kā arī izdevis vairākas grāmatas. 1924. gada neoficiālajā šaha olimpiādē kopā ar citu krievu emigrantu Viktoru Kānu pārstāvējis Krieviju.[3] Miris no gripas.
- "Смешная любовь", 1908.
- "Боба Сквозняков" (dzejoļi bērniem), 1912.
- "Герань", 1912. (atkārtoti izdota Sanktpēterburgā 2005. gadā, ISBN 5-98187-074-5.)
- "Отцветшая герань. То, чего не будет", Berlin, 1923.
- "Зеленая шляпа" (dzejoļi bērniem), Berlin, 1924.
- "Избранные страницы. Дон Жуан — супруг смерти." Paris, 1928.
.svg){kind=small}