Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis; Phalaropus fulicarius (Linnaeus, 1758)
	Platknābja pūslīša mātīte riesta tērpā
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints	Pūslīši (Phalaropus)
Suga	Platknābja pūslītis (P. fulicarius)
Izplatība
	; Platknābja pūslīša ligzdošanas areāls
	Platknābja pūslītis Vikikrātuvē

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē. Latvijā rets caurceļotājs. Platknābja pūslītis ir īpašs ar to, ka 11 mēnešus gadā tas pavada tālu jūrā, kas nav raksturīgi citiem bridējputniem, kā arī ar to, ka mātītes ir lielākas un riesta laikā krāšņākas nekā tēviņi.^[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.^[2]

Izplatība

Ligzdo cirkumpolāri Ziemeļu puslodes piekrastēs un tundrās gar Ziemeļu ledus okeānu. Ziemo Atlantijas okeāna piekrastēs, Āfrikā un Dienvidamerikā, un Klusā okeāna piekrastēs Dienvidamerikā, daļa Amerikā ligzdojošo putnu ik gadu veic migrācijas ceļu no vienas puslodes polārajiem apgabaliem līdz otras puslodes polārajiem apgabaliem.

Latvijā

Latvijā rets caurceļotājs, jo Baltijas jūra atrodas nomaļus no sugas parastā migrācijas ceļa. Pirmo reizi novērots 1997. gadā, kopš tā laika sastapts 12 reizes, pārsvarā Kurzemes piekrastē rudens migrācijas sezonā, bet viens novērojums bijis arī vasaras sākumā iekšzemē.^[3] 2012. gada janvārī pirmo reizi sastapts arī ziemā.^[4] Migrācijas laikā platknābja pūslītis ir novērojams, barojoties jūras vai ūdenstilpju piekrastē, biežāk ūdenī nekā krastā. Atšķirībā no vairuma bridējputnu pūslīši ir veikli peldētāji, ko bieži izmanto barojoties. Ziemošanas vietās uzturas baros, taču Latvijā novērotie caurceļotāji vienmēr bijuši tikai pa vienam atsevišķam īpatnim.

Izskats

Platknābja pūslītim līdzīgi kā citiem pūslīšiem mātīte ir lielāka un riesta laikā krāšņāka nekā tēviņš. Šajā periodā tai ir balti vaigi, kas kontrastē ar melno galvas virsu, knābis — dzeltens ar melnu galu, kakls un ķermenis — sarkanrudi. Spārnu virspuses un mugura ir melni svītrotas ar salmu dzeltenām garensvītrām, kājas — gaiši zilpelēkas. Tēviņa apspalvojums nedaudz līdzīgs, tomēr nav tik košs un kontrastains.^[1] Ārpus ligzdošanas sezonas abi dzimumi kļūst gaiši un izskatās vienādi. Tiem ir melni knābji, balta galva, kakls, krūtis un vēders. Mugura — pelēka, bet pāri acīm līdzīgi kā brilles stiepjas plata, melna apspalvojuma josla.

Platknābja pūslītis ir viens no mazākajiem bridējputniem. Tā ķermeņa garums ir apmēram 20—22 cm, spārnu plētums 37—40 cm,^[5] tēviņa svars 50 g, mātītes 63 g.^[1] Raksturīgs tievs, garš knābis, kurš pie pamatnes ir platāks nekā šaurknābja pūslītim. Šī salīdzinājuma dēļ suga ir ieguvusi savu latvisko nosaukumu, kas ir putna izskatam pretrunīgs. Pēcligzdošanas laikā pūslīšu sugas savstarpēji maz atšķiras. Atšķiršanai no šaurknābja pūslīša izmantojamās pazīmes ir knābja pamatnes platums un krāsa — platknābja pūslītim tas ir platāks un nav pilnībā melns, kā arī nelielas nianses apspalvojuma krāsā.

Uzvedība un barība

Lielāko daļu gada platknābja pūslītis uzturas atklātā okeānā vai jūrā, kur tas barojas ar planktonu, mazām zivtiņām, kas uzpeld ūdens augšējos slāņos. Kad pūslītis barojas dziļākos ūdeņos, tas sāk mest apļus, peldot, cik vien ātri var. Tādējādi tas izveido ūdens virpuli, kas augšpusē uznes dažādus nelielus bezmugurkaulniekus. Tuvojoties ligzdošanas sezonai, platknābja pūslīši pārvietojas arvien tuvāk pie krasta un barojas seklos ūdeņos.^[1] To iecienītākā barība ir ūdens kukaiņi, gliemji un vēžveidīgie.^[1]

Ligzdošana

Netipiski lielākajai daļai putnu, mātīte ir tā, kas cīnās par tēviņa uzmanību ar citām mātītēm. Tēviņš ir tas, kurš izvēlas sev pāri. Pēc sapārošanās mātīte ūdenstilpes krastā izskrāpē nelielu iedobi, ko izklāj ar dažādiem materiāliem — zāli, sausām lapām, spalvām un ķērpjiem, reizēm pat ar maziem akmentiņiem. Izdējusi 3 olas, mātīte pamet tēviņu jauna tēviņa meklējumos, bet iepriekšējais tēviņš uzsāk perēšanu. Reizēm mātīte atgriežas, lai izdētu vēl ceturto olu. Inkubācijas periods ilgst 17—26 dienas. Par putnēniem rūpējas tikai tēviņš. Izšķiļoties mazuļus klāj dūnas, un jau pēc īsa brīža tie spēj skriet, peldēt un meklēt barību kopā ar tēvu.^[1] Līdzko olu dēšana ir beigusies, mātītes dodas uz ziemošanas vietām, pametot tēviņus vienus pašus.

Aizsardzība

Platknābja pūslītis ligzdo plašā areālā cilvēka maz skartos polārās tundras apvidos, tāpēc suga nav apdraudēta.^[6]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Red phalarope (Phalaropus fulicarius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. janvārī. Skatīts: 2013. gada 22. maijā.
↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
↑ «Platknābja pūslītis». Putni.lv. 2010-10-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts: 2010-10-19.
↑ Janvāris 2012 Arhivēts 2012. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijasputni.lv
↑ Phalarope à bec large
↑ «Phalaropus fulicarius». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2010-10-19.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Platknābja pūslītis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Putni.lv Latvijas putni: Platknābja pūslītis
Tundras ciemiņš — platknābja pūslītis^{[novecojusi saite]}
Grey Phalarope (Phalaropus fulicarius)
Falaropodi

[ark-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Red phalarope (Phalaropus fulicarius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. janvārī. Skatīts: 2013. gada 22. maijā.

[world-2] IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020

[3] «Platknābja pūslītis». Putni.lv. 2010-10-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts: 2010-10-19.

[4] Janvāris 2012 Arhivēts 2012. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijasputni.lv

[5] Phalarope à bec large

[6] «Phalaropus fulicarius». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2010-10-19.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]