Poļu leģioni (1914—1918)
Poļu leģioni (poļu: Legiony Polskie) bija Austroungārijā izveidoti poļu militārie formējumi, kas piedalījās Pirmajā pasaules karā.
Leģionu formēšana tika uzsākta 1914. gada augustā pēc Juzefa Pilsudska iniciatīvas, kuru atbalstīja poļu politisko partiju apvienība un Austroungārijas parlamenta poļu deputāti. Karadarbībā leģionāri bija iesaistīti no kara pirmajiem mēnešiem.
Sākotnēji tika izveidoti divi leģioni — austrumu un rietumu, tomēr pēc krievu uzvaras Galīcijas kaujā, kuras rezultātā 1914. gada septembrī Galīcija krita krievu rokās, Poļu austrumu leģions atteicās karot pret krievu armiju, pēc kā tas tika izformēts. Savukārt uz poļu rietumu leģiona pamata 1914. gada decembrī tika saformētas trīs leģiona brigādes ar artilēriju un kavalēriju.
Savās sākotnēs leģionu kodolu veidoja poļu militarizēto skautu organizāciju biedri, bet vēlāk tajos pieteicās brīvprātīgie no visas Austroungārijas, leģionāru skaitam 1916. gada jūnijā sasniedzot 25 tūkstošus vīru. Tā paša gada septembrī leģions tika pārsaukts par Poļu palīgkorpusu.
Pēc vāciešiem lojālas poļu marionešu pārvaldes izveides 1916. gada novembrī poļu vienības pārgāja vācu armijas pakļautībā. Tomēr leģionāru nevēlēšanās zvērēt uzticību vāciešiem, noveda pie karavīru internēšanas. Daļa no tiem tika ieskaitīta vācu, kā arī austroungāru armijā un nosūtīti uz Itālijas fronti, savukārt pārējā daļa turpināja dienestu austriešu Poļu palīgkorpusā.
Pēc Pirmā pasaules kara poļu leģioni kļuva par jaunformējamo Polijas bruņoto spēku kodolu.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |