Polistas dabas rezervāts
| Polistas dabas rezervāts | |
|---|---|
| Полистовский заповедник | |
|
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts) | |
 Polistas rezervāta ainava no skatu torņa | |
  Polistas dabas rezervāts  Polistas dabas rezervāts | |
| Tips | dabas rezervāts |
| Atrašanās vieta |
 Krievija,Pleskavas apgabals, Bežaņicu un Lokņas rajons |
| Tuvākā pilsēta | Bežaņici |
| Koordinātas | 57°10′15″N 30°33′25″E / 57.1708°N 30.5569°EKoordinātas: 57°10′15″N 30°33′25″E / 57.1708°N 30.5569°E |
| Platība | 37 983 ha[1] |
| Dibināts | 1994. gada 25. maijā |
| Mājaslapa | http://polistovsky.ru/ |
Polistas dabas rezervāts (krievu: Полистовский заповедник) ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija Krievijas Pleskavas apgabala Bežaņicu un Lokņas rajonā, kas kopā ar Rdejskas dabas rezervātu Novgorodas apgabalā izveidots 1994. gada 25. maijā nolūkā aizsargāt un pētīt Polistas-Lovates augsto purvu sistēmu, kas atrodas Polistas un Lovates ūdensšķirtnē.[2][3][1] Rezervāta platība ir 37 983 ha un to ieskauj 17 279 ha plaša aizsargjosla.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ekoreģions un klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Pasaules Dabas Fonda klasifikācijas Polistas dabas rezervāts atrodas Sarmātijas jaukto mežu ekoreģionā, kas stiepjas no Zviedrijas dienvidiem līdz Urāliem.[4] Savukārt pēc Kepena klimata klasifikācijas rezervāta teritorijai raksturīgs mitrs kontinentāls klimats (Dfb), ko raksturo augstas gaisa temperatūras svārstības gan diennakts, gan gada laikā ar mērenām vasarām un aukstām ziemām.[5][6] Gada vidējā gaisa temperatūra +4,9 °C. Veģetācijas perioda ilgums — 175 dienas. Bezsala perioda ilgums — 143 dienas.
Flora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rezervāta teritorijā konstatētas 45 ķērpju un 113 lapu sūnu sugas, no kurām 26 sugas pieder sfagnu ģintij. Tāpat konstatētas 450 vaskulāro augu sugas, no kurām 11 sugas iekļautas Pleskavas apgabala Sarkanajā grāmatā, bet Baltijas dzegužpirkstīte ir iekļauta Krievijas Federācijas Sarkanajā grāmatā. Tipiski rezervāta teritorijā sastopamie augi ir pundurbērzs, lielā dzērvene, lācene, garlapu rasene, apaļlapu rasene un šeihcērijas. Retas augu sugas: maigais sfagns, Lindberga sfagns, purva sfagns un purva sūnene.[7]
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rezervātā sastopama kritiski apdraudētā zīdītāju suga — Eiropas ūdele.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «ru:Полистовский заповедник» (krievu). Особо охраняемые природные территории России. Skatīts: 2012. gada 15. augustā.
- ↑ К. Михайлов. Заповедники России (krievu). Litres, 2020. gada 11. marts. 186. lpp. ISBN 978-5-457-43978-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-18.
- ↑ V. M. Karev. Краткая Российская энциклопедия (krievu). Большая Российская энциклопедия, 2003. 1156. lpp. ISBN 978-5-329-00653-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-18.
- ↑ «Map of Ecoregions 2017» (angļu). Resolve, using WWF data. Skatīts: 2019. gada 14. septembrī.
- ↑ M. Kottek, J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, F. Rubel. «World Map of Koppen-Geiger Climate Classification Updated» (angļu). Gebrüder Borntraeger 2006, 2006. Skatīts: 2019. gada 14. septembrī.
- ↑ «Dataset - Koppen climate classifications» (angļu). World Bank. Skatīts: 2019. gada 14. septembrī.
- ↑ «Заповедник «Полистовский»». naturerussia.travel (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
- ↑ Животный мир (krievu). Особо охраняемые природные территории России. Skatīts: 2012. gada 15. augustā.