Pāriet uz saturu

Lācene

Vikipēdijas lapa
Lācene
Rubus chamaemorus (L.)
Lācene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
DzimtaRožu dzimta (Rosaceae)
ĢintsAvenes (Rubus)
SugaLācene (R. chamaemorus)
Lācene Vikikrātuvē

Lācene (Rubus chamaemorus L.) ir neliels (5 - 30 cm) daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kurš diezgan bieži sastopams Latvijas augstajos purvos un purvainos priežu mežos, aizaugošu ezeru krastos.

Dažādos Latvijas apvidos lācenes tiek sauktas arī par šķomenēm vai šķovenēm, mīklenēm, plocenēm, murenēm u.c.

2026. gadā lācene atzīta par Gada augu Latvijā.[1]

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]
Stāvs un saknenis
Vīrišķais zieds
Sievišķais zieds

Daudzgadīgs, neliels, ne vairāk kā 30 cm augsts, rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs — stāvs vai pacilus ar nedaudzām zvīņveidīgām zemlapām. Lapas — pamīšus, ar garu kātu, ieapaļas, daivainas, 3 - 6cm diametrā. nereti ar līdz 15 cm gariem kātiem. Ziedi — balti, lieli, līdz 3 cm diametrā, pa vienam stublāja galā. Kauslapas un vainaglapas no 4 līdz 10, bet parasti pa 5. Kauslapas zaļas, strupas, auglim nogatavojoties atliecas. Auglis — sākumā iebalti zaļš, vēlāk sārts un nogatavojoties zeltaini dzeltens kopauglis ar specifisku medus garšu. Zied maijā, jūnijā. Augļi ienākas jau jūlijā, augustā. Tos lieliski var vākt arī negatavus (obligāti jābūt sārtiem), pēc tam izklāt mājās uz auduma un 2—3 dienu laikā ogas nogatavojas bez kvalitātes zaudējumiem. Pārgatavojušies augļi kļūst blāvi dzelteni un negaršīgi.

Sūnu purvu un purvaino priežu mežu augu sabiedrībai raksturīga suga, kas nereti veido plašas, klājeniskas audzes.

Izplatība

[labot | labot pirmkodu]
Lācenes izplatība

Lācene aug aukstā un mērenā klimata joslās, cirkumpolāra suga. [2] Latvijas teritorijā tās augšana pierādīta kopš ledāja atkāpšanās. Lācenes var atrast un lasīt daudzos Latvijas sūnu purvos un purvainos priežu mežos.

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]
  • Galenieks, P. u. ct. Latvijas PSR flora III. Rīga 1957.
  • Priedītis, N. Latvijas augi. Rīga, 2014.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]