Apaļlapu rasene
| Apaļlapu rasene Drosera rotundifolia L. | |
|---|---|
 Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Raseņu dzimta (Droseraceae) |
| Ģints | Rasenes (Drosera) |
| Suga | Apaļlapu rasene (D. rotundifolia) |
 Apaļlapu rasene Vikikrātuvē | |
Apaļlapu rasene (latīņu: Drosera rotundifolia) ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs. Bieži sastopams purvos, dumbrājos un purvainās pļavās. Viena no izplatītākajām raseņu sugām. Apaļlapu rasenei ir cirkumboreāls areāls, sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. 2007. gadā Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies kā gada augu.[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apaļlapu rasenes lapas sakārtotas rozetē, izpletušās un piekļāvušās pie zemes, ar 1―7 cm garu kātu. Pielapes pavedienveida, līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Lapas plātne gandrīz apaļa, apmēram 1—1,5 cm diametrā. Lapas plātnes virspusē sarkanīgi dziedzermatiņi, kuru pamats ļoti jutīgs pret kairinājumiem. Lapu apakšpuse zaļa, kaila.[2] No rozetes centra izaug 1 vai 2 ziedneši, ar 3—15 sīkiem, baltiem ziediem, kas sakopoti rituļveida ziedkopā. Ziedam piecas baltas ziedlapas un 5 zaļas kauslapas. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis olveida pogaļa.[3]
Barības vielu uzņemšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augs barojas ar kukaiņiem, kurus piesaista tā košā krāsa un rasai līdzīgie lipīgā sekrēta pilieni. Šādas auga barošanās īpatnības saistītas ar biotopiem, kurus tas apdzīvo. Visbiežāk tajos ir maz minerālvielu vai arī augsne ir tik skāba, ka barības vielu pieejamība ir samazināta.[4] Ar enzīmu palīdzību rasene izšķīdina kukaiņus, kas pielipuši tās lapām, un izdala no tiem amonjaku. Tādā veidā tiek iegūts slāpeklis, ko citi augi uzņem no augsnes.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apaļlapu rasenes izplatības areāls ir cirkumboreāls. Tā plaši sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Ziemeļamerikā tā bieži sastopama Lielo ezeru reģionā, nevienmērīgi izplatīta Kanādas dienvidu reģionos, Dienvidaļaskā un Klusā okeāna piekrastē, kā arī Grenlandes dienvidos. Apaļlapu rasene plaši izplatīta Ziemeļeiropā, Britu salās, Centrāleiropā. Retāk sastopama Islandē, Spānijas un Portugāles ziemeļos un Balkānu reģionā. Āzijā bieži sastopama Urālu kalnu apkārtnē. Sastopama arī visā Japānā, Korejā, Kamčatkā. Populācijas sastopamas arī Jaungvinejas salā.
Biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gan atsevišķi eksemplāri, gan lielākas audzes sastopamas pārejas un sūnu purvos, dūksnainos ezeru krastos, mitros priežu mežos. Raksturīga suga vairākās atklātu sūnu purvu un minerālvielām bagātu pārejas purvu augu sabiedrībās.[3] Biežāk sastopama atklātās saulainās vai daļēji saulainās vietās. Purvu nosusināšana kūdras ieguvei iznīcina raseņu dzīves vietas.
Medicīniskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Raseņu laksti satur naftohinona atvasinājumus — drozeronu un plumbagīnu, bez tam vēl C vitamīnu, organiskās skābes, antociānu, miecvielas, proteolītiskus fermentus, kā arī kālija un kalcija sāļus. Saskaņā ar D.H. Paper, et al.,[5] Apaļlapu rasenes augu ekstrakti ir iedarbīgi pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi. Tas ir tādu flavonoīdu kā hiperozīds, kvercetīns un izokvercetīns klātbūtnes rezultāts. Uzskata, ka flavonoīdi[6] ietekmē M3 muskarīna receptorus gludajā muskulatūrā, nodrošinot pretsāpju iedarbību. Apaļlapu rasenes ekstrakti uzrādījuši arī antiangioģenētisku iedarbību ― tie pretdarbojas jaunu asinsvadu veidošanai.
Rasenes preparātus nedrīkst lietot lielās devās, jo drogās esošais plumbagīns var izraisīt krampjus un pat paralīzi.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "Gada augs 2007"[novecojusi saite]
- ↑ Regents of the University of California. The Jepson Manual: Higher Plants of California. Berkeley, California : University of California Press, 1993. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2013. gada 10. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 10. janvārī.
- ↑ Millet J.; Svensson BM. Newton J.; Rydin H. Reliance on prey derived nitrogen by the carnivorous plant Drosera rotundifolia decreases with increasing nitrogen deposition.
- ↑ Paper, D.H.; Karall, E.; Kremser, M.; Krenn, L. (April 2005). "Comparison of the antiinflammatory effects of Drosera rotundifolia and Drosera madagascariensis in the HET-CAM assay". Phytotherapy Research 19 (4): 323–6. doi:10.1002/ptr.1666. PMID 16041727.
- ↑ Krenn L, Beyer G, Pertz HH, et al. (2004). "In vitro antispasmodic and anti-inflammatory effects of Drosera rotundifolia". Arzneimittelforschung 54 (7): 402–5. PMID 15344845.
- ↑ Rubine H., Eniņa V. Ārstniecības augi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 238. lpp. ISBN 9984-36-218-3
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apaļlapu rasene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)