Pāriet uz saturu

Portāls:Zinātne/Ziņas

Vikipēdijas lapa

2017. gada jūnijs

Pasaulē

[labot pirmkodu]
  • (Fizika) ASV pētnieku grupa sadarbībā ar Ķīnu ir sintezējusi materiālu, kas pēc būtības ir jauna oglekļa forma. Šis materiāls ir ļoti izturīgs, bet svarīgākais ir tas, ka tas līdzīgi gumijai ir arī elastīgs. Turklāt šī oglekļa jaunā forma laiž cauri gaismu un elektrisko strāvu, kas ļauj visu to izmantot dažādās jomās no kosmiskās un kara tehnikas līdz pat sadzīves iekārtām. Oglekļa jaunā forma tika iegūta ar augstu spiedienu un temperatūru iedarbojoties uz vienu no amorfā oglekļa formām, kas tiek saukts par stikla oglekli (glassy carbon). Sākotnējais materiāls tika pakļauts 250000. atm. spiedienam un 1000° C temperatūrai, kā rezultātā ogleklis iegūst vienlaicīgi gan grafīta, gan dimanta īpašības.
  • (Astrofizika) A. Einšteina vispārīgā relativitātes teorija tika pārbaudīta ar Piena Ceļa galaktikas centrālā melnā cauruma palīdzību. Tā izgāja kārtējo pārbaudi, kad divas zvaigznes paātrināti riņķo ap mūsu galaktikas centrālo melno caurumu. Saskaņā ar zinātnieku ievāktajiem datiem, trajektorija u.c. šo zvaigžņu kustības dinamiskie parametri pilnībā saskan ar to, ko nosaka vispārīgā relativitātes teorija. Tā ir pirmā reize, kad šī teorija tika pārbaudīta ar supermasīva melnā cauruma un tā tuvāko objektu palīdzību.
  • (Paleontoloģija) 99 mlj. gadu sena putnu mazuļa paliekas tika atrastas Mjanmas dzintarā. Dzintara gabala redzamajā daļā varēja saskatīt tikai putnēna kāju, taču pētot to ar kopjūtertomogrāfu tika konstatēta arī pārējā ķermeņa lielākā daļa. Kopā ar spalvām un kauliem tur tika atklāti arī mīkstie audi. Bija iespējams noteikt pat apspalvojuma krāsu. Putnēns gāja bojā savas dzīves pirmajās dienās. Taču tam uz spārniem bija jau izveidojušās lidspalvas, kas liek domāt, ka, atšķirībā no mūsdienu putniem, šie sāka lidot uzreiz pēc izšķilšanās. Putna mazulis pieder enanhiorņu grupai, kas bija plaši izplatīta krīta periodā. Tos raksturo zobains knābis un pirksti uz spārniem. Ir zināmas ap 60 enanhiorņu sugu.

Latvijā

[labot pirmkodu]

15. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana uz vakantajām Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu, korespondētājlocekļu un ārzemju locekļu vietām. Šogad saņemti 20 pieteikumi uz LZA īsteno locekļu vietām, kas ir lielākais pieteikumu skaits visā akadēmijas pastāvēšanas laikā. Saņemti arī 23 pieteikumi uz korespondētājlocekļu vietām un 5 pieteikumi uz ārzemju locekļu vietām. Atbilstoši LZA Statūtu punktam 3.8.1.1. LZA Senāts 2017. gada Rudens pilnsapulces jaunu locekļu vēlēšanām šogad ir izsludinājis 9 īsteno locekļu vakances, 12 korespondētājlocekļu vakances un 2 ārzemju locekļu vakances.