Postojnas ala

Postojnas ala
Postojnas ala
	Stalagmīti
	Postojnas ala
Atrašanās vieta	Postojna, Slovēnija
Koordinātas	45°46′52.5″N 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°EKoordinātas: 45°46′52.5″N 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°E
Dziļums	115 m
Garums	20570 m
	Postojnas ala Vikikrātuvē

Postojnas ala (slovēņu: Postojnska jama), vēsturiski arī Ādelsbergas grota (vācu: Adelsberger Grotte, itāļu: Grotte di Postumia) ir 20,5 km gara karsta alu sistēma netālu no Postojnas Slovēnijā. Otra garākā alu sistēma valstī,^[1] viens no populārākajiem tūrisma objektiem Slovēnijā.^[2]

Alu sistēmu izveidojusi Pivkas upe. Pirmoreiz aprakstīta 17. gadsimtā. 1818. gadā, gatavojoties Austrijas imperatora Franča I vizītei, tika atklāts vēl viens alas posms. Nākamajā gadā alas tikušas atvērtas sabiedrībai apskatei. Mūsdienās apskatei ir atvērti 5,3 km alus sistēmas, kas ir garākais tūristu apmeklējumam pielāgotais pazemes labirints.

Alās atrodas stalaktīti, stalagmīti, karsta piltuves, grotas.^[3] Grotā "Koncertzāle" var saiet līdz pat 10 tūkstošiem cilvēku,^[3] šeit notiek arī dažādi koncerti. Tūristu ērtībai alā jau kopš 19. gadsimta ir izbūvēts dzelzceļš 5 km garumā.^[3]

Atsauces

↑ Blaž Močnik. «Nov najdaljši jamski sistem je pod Migovcem» [The New Longest Cave System Is Under Migovec]. Delo.si (Slovenian) (Delo, d. d.), 2012. gada 16. augusts. ISSN 1854-6544.
↑ Janja Kogovšek, Tanja Pipan, Šebela Stanka, Nadja Zupan Hajna. «Postojnski jamski sistem» [Postojna Cave System]. In Mateja Šmid Hribar, Gregor Golež, Dan Podjed, Drago Kladnik, Bojan Erhartič, Primož Pavlin, Jerele Ines. Enciklopedija naravne in kulturne dediščine na Slovenskem – DEDI [Encyclopedia of Natural and Cultural Heritage in Slovenia] (Slovenian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 14. augusts.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 100. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Postojnas ala.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Slovēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Blaž Močnik. «Nov najdaljši jamski sistem je pod Migovcem» [The New Longest Cave System Is Under Migovec]. Delo.si (Slovenian) (Delo, d. d.), 2012. gada 16. augusts. ISSN 1854-6544.

[DEDI298-2] Janja Kogovšek, Tanja Pipan, Šebela Stanka, Nadja Zupan Hajna. «Postojnski jamski sistem» [Postojna Cave System]. In Mateja Šmid Hribar, Gregor Golež, Dan Podjed, Drago Kladnik, Bojan Erhartič, Primož Pavlin, Jerele Ines. Enciklopedija naravne in kulturne dediščine na Slovenskem – DEDI [Encyclopedia of Natural and Cultural Heritage in Slovenia] (Slovenian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2012. gada 14. augusts.

[lpe-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 100. lpp.

[1]

[2]

[3]