Prinča Kārļa Zeme

Vikipēdijas lapa
Prinča Kārļa Zeme
Prins Karls Forland
Prinča Kārļa Zeme
Fūlehūkens salas ziemeļos
Prinča Kārļa Zeme (Svalbāra)
Prinča Kārļa Zeme
Prinča Kārļa Zeme
Prinča Kārļa Zemes izvietojums Svalbāras arhipelāgā
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu ledus okeāns
Koordinātas 78°34′13″N 11°07′25″E / 78.57028°N 11.12361°E / 78.57028; 11.12361Koordinātas: 78°34′13″N 11°07′25″E / 78.57028°N 11.12361°E / 78.57028; 11.12361
Arhipelāgs Svalbāra
Platība 615 km²
Garums 86 km
Platums 5—11 km
Krasta līnija 320 km
Augstākais kalns Monako kalns
1084 m
Administrācija
Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Prinča Kārļa Zeme Vikikrātuvē

Prinča Kārļa Zeme (norvēģu: Prins Karls Forland) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, sestā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prinča Kārļa Zeme ir 86 km gara un šaura, ziemeļu—dienvidu virzienā izstiepta sala arhipelāga rietumos, Forlannsunnets to atdala no Špicbergenas austrumos. Salas ziemeļu un vidusdaļa kalnaina, augstākā virsotne ir Monako kalns (1084 m vjl). Dienviddaļā 15 km garš līdzenums. Visu salas teritoriju un apkārtējo akvatoriju aizņem Forlannas nacionālais parks.[2] Mīt valzirgi, roņi, daudzas putnu sugas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu atklāja holandiešu jūrasbraucējs Villems Barencs 1596. gadā. 1610. gadā angļu pētnieks Džonass Pūls to nosauca par Blekpointa salu (Black Point Isle), bet kopš 1612. gada angļu vaļu zvejnieki to dēvēja tagadējā vārdā (Prince Charles' Foreland) par godu karaļa Džeimsa I dēlam Čārlzam, vēlākajam Anglijas un Skotijas karalim. Salas ziemeļu galā Fūlehūkena ragā angļi bija izbūvējuši īslaicīgu vaļu mednieku bāzi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]