Princis Džihangirs (Suleimana I dēls)
| Princis Džihangirs | |
|---|---|
 Prinča Džihangira kaps Troņmantnieka mošejā | |
| Dzimis |
1531.gada 9.decembris Topkapī pils, Stambula, Osmaņu impērija |
| Miris |
1553.gada 27.novembris Alepo, Osmaņu impērija |
| Apglabāts | Troņmantnieka mošejā, Stambulā |
| Dinastija | Osmaņu dinastija |
| Tēvs | Suleimans Lieliskais |
| Māte | Sultāne Hirrema |
| Reliģija | sunnītu islāms |
Princis Džihangirs (1531. gada 9. decembris — 1553. gada 27. novembris) bija Osmaņu princis. Viņš bija Sultāna Suleimana Lieliskā un viņa sievas Sultānes Hirremas sestais un jaunākais bērns.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Princis dzimis 1531. gadā Stambulā. Pēc tradīcijas Džihangirs tika audzināts pilī. Princim bija iedzimts defekts — kupris. Ņemot to vērā, Džihangirs nepretendēja uz Osmaņu troni. Tomēr vecāki viņam pievērsa daudz uzmanības un Džihangirs bija ļoti izglītots cilvēks, mīlēja kaligrāfiju, rakstīja dzeju ar pseidonīmu Zarifi un mēdza ilgi sarunāties ar tēvu. Tiek uzskatīts, ka viņš bija kaislīgi pieķēries savam pusbrālim Mustafam (Suleimana un Mahidevranas dēlam). Tomēr ir vērts atzīmēt, ka Mustafa pameta galvaspilsētu, kad Džihangiram bija tikai divi gadi.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džihangirs nomira 22 gadu vecumā Alepo 1553. gada 27. novembrī, dažas nedēļas pēc Mustafas nāvessoda (leģenda vēsta, ka Džihangirs nomira no ilgām pēc brāļa). Džihangirs tika apglabāts Troņmantnieka mošejā Stambulā blakus viņa vecākajam brālim princim Mehmedam.
Stambulas apkaime Džihangira tika nosaukta Prinča Džihangira vārdā, kad viņa tēvs lika Mimaram Sinanam 1559. gadā tur uzcelt koka mošeju viņa piemiņai. Apkārtne, no kuras paveras skats uz Bosforu, bija viena no Džihangira iecienītākajām vietām. Apkaimes nosaukums cēlies no šīs mošejas.