Princis Mehmeds (Suleimana I dēls)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Princis Mehmeds(1521—1543) bija Osmaņu Impērijas princis, Suleimana Lieliskā un sultānes Hirremas dēls. Viņs kļuva par Manisas pārvaldnieku pēc tam, kad viņa brālis princis Mustafa, tika aizsūtīts uz Amasju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mehmeta dzimšana iezīmēja Hirremas statusa un varas palielināšanos harēmā. Vēsturnieki saka, ka viņam kopš bērnības bijušas tuvas attiecības ar savu brāli princi Mustafu un ka Mehmeds uzskatīja brāli par savu elku. Evlija Čelebi raksta par Mehmedu, kā par princi ar vēl izsmalcinātākām īpašībām nekā Mustafam, ar asu intelektu un taisnīgu spriedumu, un, ka Suleimans bija iecerējis, ka pēc viņa nāves tronī kāps Mehmeds. Princis piedalījās Estergomas aplenkumā kopā ar savu tēvu.

Vēsturnieki tic, ka Suleimans deva priekšroku Mehmedam pirms Mustafas, jo aizsūtīja Mehmedu valdīt Manisu Mustafas vietā, kas tika uzskatīta par privilēģiju prinčiem dēļ provinces tuvuma galvaspilsētai.

Mehmedam bija tikai viens bērns — meita sultāne Humašaha.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži vēsturnieki domā, ka Mehmeds nomira no bakām, bet citi, ka viņu nonāvēja prinča Mustafas māte Mahidevrana, lai iznīcinātu sava dēla konkurentu.

Mehmeds tika apglabāts Prinča Mošejā, kuru Suleimans pavēlēja uzbūvēt savam dēlam Stambulā, kas bija neparasti, jo parasti tikai sltāni tika apglabāti galvaspilsētā, bet prinči Bursā.

Suleimans savam dēlam veltīja poēmu, kurā nosauc viņu par sultānu, kas liecina cik ļoti viņš Mehmedu mīlēja.