Prisma (kosmiskais projekts)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prisma
Organizācija: Zviedrijas Kosmosa korporācija, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Starta datums 2010. gada 15. jūnijā
Starta vieta Jasnija, Karogs: Krievija Krievija
Nesējraķete Dnepr
NSSDC ID 2010-028B
SCN 36599
Tīmekļa vietne http://www.prismasatellites.se/
Masa 190 kg (sausmasa)
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Orbītas veids HEO
Slīpums 98,29°
Periods 99,01 min
Apogejs 729 km
Perigejs 694 km

Prisma ir Zviedrijas Kosmosa korporācijas (SSC) kosmisko aparātu projekts. Tā orbitālā daļa sastāv no diviem pavadoņiem, kas paredzēti grupveida lidojuma, tuvošanās operāciju un citiem eksperimentiem. Prisma tika palaista 2010. gada 15. jūnijā ar Krievijas nesējraķeti Dnepr.

Sākotnēji pavadoņu kontroli un vadību nodrošināja Zviedrijas kosmosa korporācija. Saskaņā ar vienošanos, 2011. gada 15. martā vadību pārņēma Vācijas aerokosmiskā centra (DLR) Kosmisko lidojumu kontroles centrs Oberpfafenhofenā. DLR būs atbildīgs par misijas operācijām piecus mēnešus.[1]

Projekta uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primārie mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primārais misijas mērķis ir veikt manevrēšanas eksperimentus ar augstu autonomijas līmeni:

  • autonoms grupveida lidojums,
  • tuvošanās operācijas,
  • tuvošanās beigu fāze un atkāpšanās.

Šo eksperimentu laikā tiks izmantotas šādas sistēmas un sensori:

  • GPS,
  • vizuāli bāzēta sistēma (VBS), kas balstīta uz zveigžņu kameras tehnoloģiju,
  • radiofrekvences metroloģija (FFRF).

Sekundārie mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskajā aparātā tika iekļautas dažādas eksperimentālas tehnoloģijas:

  • jauna veida netoksiskas degvielas High Performance Green Propellant (HPGP) raķešdzinējs, kuru izstrādājusi ECAPS;
  • Micro System Technology aukstas gāzes dzinēji, kuru izstrādājusi NanoSpace AB;
  • jaunas borta programmatūras izstrāde, kas balstīta uz Matlab/Simulink un autokoda ģenerēšanu;
  • uzlabotas avionikas un elektroenerģijas barošanas sistēmas izmēģināšana, kas attīstītas no SMART-1 Mēness zondes projekta;
  • jaunas zemes vadības sistēmas RAMSES izmēģināšana, kuru izstrādājusi SSC.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prisma sastāv no manevrējoša kosmiskā aparāta Mango (sākotnējais nosaukums Main) un pasīvā aparāta Tango (Target). Mango masa (bez degvielas) ir 150 kg un izmēri 750×750×820 mm. Ar izvērstām saules baterijām tā platums ir 2600 mm. Mango ir stabilizēts pēc 3 asīm. Pavadonim ir trīs dzinējsistēmas. Galvenā sastāv no sešiem 1 N raķešdzinējiem, kas izmanto hidrazīnu. Degvielas tvertne satur aptuveni 11 kg hidrazīna. High Performance Green Propellant raķešdzinēja eksperiments ir jauna dzinējsistēma, kas balstīta uz videi draudzīgu, netoksisku ADN degvielu un teorētiski dod 10 % lielāku impulsu un 30 % augstāku blīvumu par hidrazīnu. HPGP sistēma sastāv no diviem 1 N dzinējiem un degvielas tvertnes ar 5 kg degvielas. Pašu degvielu un dzinējus izstrādājusi ECAPS. Mikrodzinēju sistēma ir balstīta uz MEMS (Micro-ElectroMechanical Systems) tehnoloģiju.

Tango arī ir stabilizēts pēc 3 asīm, bet ir vienkāršāks. Tam ir magnētiskā stāvokļa kontroles sistēma un nav dzinēju. Tā masa ir 40 kg, izmēri 570×740×295 mm.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi pavadoņi kopā savienoti tika palaisti 2010. gada 15. jūnijā ar Krievijas nesējraķeti Dnepr. Reizē ar tiem orbītā tika ievadīts pavadonis PICARD un no trešās raķešpakāpes neatdalāms eksperimentālu ierīču konteiners BPA-1.[2]

2010. gada 11. augustā 17:51 UTC Mango tika atdalīts no Tango.[3][4]

Oktobrī sākās tuvošanās eksperimentu fāze. 20. oktobrī tika veikta Mango pietuvināšanās pie Tango 7 m attālumā.[5] Pēc tam turpinājās citi eksperimenti. 17. decembrī Mango pietuvojās Tango līdz 2 m.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]