Prisma (kosmiskais projekts)

	Prisma
Organizācija:	Zviedrijas Kosmosa korporācija, Zviedrija
Starts	2010. gada 15. jūnijā
Starta vieta	Jasnija, Krievija
Nesējraķete	Dnepr
NSSDC ID	2010-028B
SCN	36599
Masa	190 kg (sausmasa)
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	HEO
Slīpums	98,29°
Periods	99,01 min
Apogejs	729 km
Perigejs	694 km

Prisma ir Zviedrijas Kosmosa korporācijas (SSC) kosmisko aparātu projekts. Tā orbitālā daļa sastāv no diviem pavadoņiem, kas paredzēti grupveida lidojuma, tuvošanās operāciju un citiem eksperimentiem. Prisma tika palaista 2010. gada 15. jūnijā ar Krievijas nesējraķeti Dnepr.

Sākotnēji pavadoņu kontroli un vadību nodrošināja Zviedrijas kosmosa korporācija. Saskaņā ar vienošanos, 2011. gada 15. martā vadību pārņēma Vācijas aerokosmiskā centra (DLR) Kosmisko lidojumu kontroles centrs Oberpfafenhofenā. DLR būs atbildīgs par misijas operācijām piecus mēnešus.^[1]

Projekta uzdevumi

Primārie mērķi

Primārais misijas mērķis ir veikt manevrēšanas eksperimentus ar augstu autonomijas līmeni:

autonoms grupveida lidojums,
tuvošanās operācijas,
tuvošanās beigu fāze un atkāpšanās.

Šo eksperimentu laikā tiks izmantotas šādas sistēmas un sensori:

GPS,
vizuāli bāzēta sistēma (VBS), kas balstīta uz zveigžņu kameras tehnoloģiju,
radiofrekvences metroloģija (FFRF).

Sekundārie mērķi

Kosmiskajā aparātā tika iekļautas dažādas eksperimentālas tehnoloģijas:

jauna veida netoksiskas degvielas High Performance Green Propellant (HPGP) raķešdzinējs, kuru izstrādājusi ECAPS;
Micro System Technology aukstas gāzes dzinēji, kuru izstrādājusi NanoSpace AB;
jaunas borta programmatūras izstrāde, kas balstīta uz Matlab/Simulink un autokoda ģenerēšanu;
uzlabotas avionikas un elektroenerģijas barošanas sistēmas izmēģināšana, kas attīstītas no SMART-1 Mēness zondes projekta;
jaunas zemes vadības sistēmas RAMSES izmēģināšana, kuru izstrādājusi SSC.

Uzbūve

Prisma sastāv no manevrējoša kosmiskā aparāta Mango (sākotnējais nosaukums Main) un pasīvā aparāta Tango (Target). Mango masa (bez degvielas) ir 150 kg un izmēri 750×750×820 mm. Ar izvērstām saules baterijām tā platums ir 2600 mm. Mango ir stabilizēts pēc 3 asīm. Pavadonim ir trīs dzinējsistēmas. Galvenā sastāv no sešiem 1 N raķešdzinējiem, kas izmanto hidrazīnu. Degvielas tvertne satur aptuveni 11 kg hidrazīna. High Performance Green Propellant raķešdzinēja eksperiments ir jauna dzinējsistēma, kas balstīta uz videi draudzīgu, netoksisku ADN degvielu un teorētiski dod 10 % lielāku impulsu un 30 % augstāku blīvumu par hidrazīnu. HPGP sistēma sastāv no diviem 1 N dzinējiem un degvielas tvertnes ar 5 kg degvielas. Pašu degvielu un dzinējus izstrādājusi ECAPS. Mikrodzinēju sistēma ir balstīta uz MEMS (Micro-ElectroMechanical Systems) tehnoloģiju.

Tango arī ir stabilizēts pēc 3 asīm, bet ir vienkāršāks. Tam ir magnētiskā stāvokļa kontroles sistēma un nav dzinēju. Tā masa ir 40 kg, izmēri 570×740×295 mm.

Lidojuma gaita

Abi pavadoņi kopā savienoti tika palaisti 2010. gada 15. jūnijā ar Krievijas nesējraķeti Dnepr. Reizē ar tiem orbītā tika ievadīts pavadonis PICARD un no trešās raķešpakāpes neatdalāms eksperimentālu ierīču konteiners BPA-1.^[2]

2010. gada 11. augustā 17:51 UTC Mango tika atdalīts no Tango.^[3]^[4]

Oktobrī sākās tuvošanās eksperimentu fāze. 20. oktobrī tika veikta Mango pietuvināšanās pie Tango 7 m attālumā.^[5] Pēc tam turpinājās citi eksperimenti. 17. decembrī Mango pietuvojās Tango līdz 2 m.

Atsauces

↑ Deutsches Raumfahrtkontrollzentrum GSOC übernimmt Betrieb der schwedischen Satellitenmission PRISMA^{[novecojusi saite]} DLR, 2011-03-15 (vāciski) [1]^{[novecojusi saite]} (angliski)
↑ Successful Launch of PRISMA and PICARD Satellites Arhivēts 2010. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē. kosmotras.ru, 2010-06-15
↑ Sweden's Prisma satellites go their separate ways STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2010-08-11 (angliski)
↑ The Swedish Prisma satellites have separated Arhivēts 2010. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. prismasatellites.se, 2010-08-12 (angliski)
↑ Swedish Satellites Perform a Space Waltz Rendezvous^{[novecojusi saite]} Mike Wall, space.com, 2010-10-25

Ārējās saites

Projekta mājaslapa (angliski)
Tracking the Prisma mission, Sven Grahn, (angliski)

[1] Deutsches Raumfahrtkontrollzentrum GSOC übernimmt Betrieb der schwedischen Satellitenmission PRISMA^{[novecojusi saite]} DLR, 2011-03-15 (vāciski) [1]^{[novecojusi saite]} (angliski)

[2] Successful Launch of PRISMA and PICARD Satellites Arhivēts 2010. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē. kosmotras.ru, 2010-06-15

[3] Sweden's Prisma satellites go their separate ways STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2010-08-11 (angliski)

[4] The Swedish Prisma satellites have separated Arhivēts 2010. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. prismasatellites.se, 2010-08-12 (angliski)

[5] Swedish Satellites Perform a Space Waltz Rendezvous^{[novecojusi saite]} Mike Wall, space.com, 2010-10-25

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]