2010. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Notikumi kosmonautikā: 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Notikumi pasaulē: 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo un otro lidojumu veica privātās kompānijas SpaceX nesējraķete Falcon 9 ar jaunu transportkuģi Dragon. Vēl viena ASV raķete debitēja 2010. gadā: Minotaur IV, kas izveidota no dekomisionētām SKBR Peacekeeper. Tā veica trīs lidojumus trīs modifikācijās: 22. aprīlī Minotaur IV Lite (bez 4. pakāpes) suborbitālā lidojumā palaida HTV-2a eksperimentālu hiperskaņas lidaparātu; 26. septembrī startēja standarta četru pakāpju raķete, orbītā ievadot militāro pavadoni SBSS; 19. novembrī tika palaists Minotaur IV HAPS ar vairākiem pavadoņiem, turklāt pakāpe HAPS nogādāja dažus pavadoņus sekundārā orbītā.

Pēdējā lidojumā 30. septembrī devās Krievijas nesējraķete Molnija-M. 6. novembrī bija pēdējais Delta II konfigurācijas 7420 (arī visas sērijas 7400) lidojums.

2010. gadā atgadījās četras orbitālo startu avārijas. Pirmā no tām notika 15. aprīlī, kad GSLV modifikācija Mk.II (ar Indijas izgatavotu augšējo ūdeņraža pakāpi) nesasniedza orbītu. Vainīgs izrādījās augšējās pakāpes turbosūknis. Nākamo GSLV startu tika nolemts veikt ar Krievijas ražotu augšējo pakāpi, bet arī tās starts 25. decembrī bija neveiksmīgs. Kļūme atgadījās starta paātrinātājos. 10. jūnijā Dienvidkorejas nesējraķete Naro-1 veica otro izmēģinājuma lidojumu, bet tas, tāpat kā pirmais, bija neveiksmīgs. Avārijas iemesls netika noskaidrots. Trešā neveiksme bija 5. decembrī, kad Proton-M/Blok DM-03 vajadzēja palaist trīs navigācijas pavadoņus GLONASS-M. Šis bija palielinātu degvielas tvertņu augšējās pakāpes Blok DM-03 pirmais lidojums. Izrādījās, ka šajā pakāpē tika iepildīts par daudz oksidētāja, kā dēļ Proton nespēja ievadīt orbītā palielinātas masas derīgo kravu Blok DM-03 un pavadoņus.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japāna maijā palaida savu pirmo Veneras zondi Akatsuki. Tā nespēja ieiet planētas orbītā decembrī, un tagad nākamā iespēja būs pēc sešiem gadiem. Reizē ar Akatsuki Veneras virzienā tika palaista saules bura IKAROS un vairāki nanopavadoņi.

Japānas asteroīda zonde Hayabusa uz Zemes atgriezās 13. jūnijā. Tai uz asteroīda 25143 Itokawa bija jāsavāc grunts daļiņas un, tā kā zonde bija piedzīvojusi daudz kļūmju, nebija skaidrs, vai tas ir izdevies. Pēc rūpīgas izpētes izrādījās, ka kapsulā tomēr ir mikroskopiskas ārpuszemes izcelsmes daļiņas. Šī bija pirmā zonde, kas uz Zemi atgādājusi asteroīda paraugus.

Ķīna 1. oktobrī palaida savu otro Mēness zondi Chang'e-2, kas 6. oktobrī iegāja Mēness orbītā.

10. jūlijā Eiropas kosmiskais aparāts Rosetta palidoja garām Lutēcijas asteroīdam. Savukārt 4. novembrī ASV zonde Deep Impact (misijā EPOXI) palidoja garām Hartleja 2 komētai.

Marsa izpētes visurgājējs Spirit neplānoti beidza darbību. 22. martā ar to tika veikts pēdējais sakaru seanss, pirms tam tas jau gandrīz gadu bija iestrēdzis smiltīs. Otrs mobilis Opportunity veiksmīgi turpināja kustību.

ASV 11. februārī palaida Saules izpētes pavadoni Solar Dynamics Observatory.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais privātais kosmosa kravas kuģis Dragon

2010. gadā notika septiņas pilotējamās misijas uz Starptautisko kosmosa staciju: trīs Space Shuttle un četri Sojuz lidojumi. Pirmā gada misija STS-130 sākās 8. februārī, kad kosmoplāns Endeavour stacijā nogādāja moduļus Tranquility un Cupola. 5. aprīlī startēja Discovery apgādes misijā STS-131 ar Daudzuzdevumu loģistikas moduli Leonardo. 2. aprīlī ar Sojuz TMA-18 startēja SKS 23. ekspedīcijas apkalpe. 14. maijā pēdējā lidojumā tika palaists kosmoplāns Atlantis misijā STS-132 ar Rassvet moduli. 15. jūnijā startēja Sojuz TMA-19 ar 24. ekspedīciju. Pirmais modernizētais kosmosa kuģis Sojuz TMA-M tika palaists 8. oktobrī ar 25. ekspedīciju. Gadu noslēdza Sojuz TMA-20 starts ar 26. ekspedīcijas apkalpi 15. decembrī.

Zemes orbītā pabija 36 kosmonauti no ASV (25), Krievijas (8), Japānas (2), Itālijas (1). Veiktas 15 iziešanas kosmosā

Krievija uz SKS apgādei sūtīja piecus bezpilota transportkuģus Progress M: Progress M-04M, Progress M-05M, Progress M-06M, Progress M-07M, Progress M-08M.

ASV privātā kompānija SpaceX orbitālā lidojumā izmēģināja transportkuģi Dragon C1 NASA Commercial Orbital Transportation Services programmā un veiksmīgi atgrieza to uz zemes.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]