2010. gads kosmonautikā

Notikumi kosmonautikā:	2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Notikumi pasaulē:	2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Kosmiskie nesēji

Pirmo un otro lidojumu veica privātās kompānijas SpaceX nesējraķete Falcon 9 ar jaunu transportkuģi Dragon. Vēl viena ASV raķete debitēja 2010. gadā: Minotaur IV, kas izveidota no dekomisionētām SKBR Peacekeeper. Tā veica trīs lidojumus trīs modifikācijās: 22. aprīlī Minotaur IV Lite (bez 4. pakāpes) suborbitālā lidojumā palaida HTV-2a eksperimentālu hiperskaņas lidaparātu; 26. septembrī startēja standarta četru pakāpju raķete, orbītā ievadot militāro pavadoni SBSS; 19. novembrī tika palaists Minotaur IV HAPS ar vairākiem pavadoņiem, turklāt pakāpe HAPS nogādāja dažus pavadoņus sekundārā orbītā.

Pēdējā lidojumā 30. septembrī devās Krievijas nesējraķete Molnija-M. 6. novembrī bija pēdējais Delta II konfigurācijas 7420 (arī visas sērijas 7400) lidojums.

2010. gadā atgadījās četras orbitālo startu avārijas. Pirmā no tām notika 15. aprīlī, kad GSLV modifikācija Mk.II (ar Indijas izgatavotu augšējo ūdeņraža pakāpi) nesasniedza orbītu. Vainīgs izrādījās augšējās pakāpes turbosūknis. Nākamo GSLV startu tika nolemts veikt ar Krievijas ražotu augšējo pakāpi, bet arī tās starts 25. decembrī bija neveiksmīgs. Kļūme atgadījās starta paātrinātājos. 10. jūnijā Dienvidkorejas nesējraķete Naro-1 veica otro izmēģinājuma lidojumu, bet tas, tāpat kā pirmais, bija neveiksmīgs. Avārijas iemesls netika noskaidrots. Trešā neveiksme bija 5. decembrī, kad Proton-M/Blok DM-03 vajadzēja palaist trīs navigācijas pavadoņus GLONASS-M. Šis bija palielinātu degvielas tvertņu augšējās pakāpes Blok DM-03 pirmais lidojums. Izrādījās, ka šajā pakāpē tika iepildīts par daudz oksidētāja, kā dēļ Proton nespēja ievadīt orbītā palielinātas masas derīgo kravu Blok DM-03 un pavadoņus.

Kosmosa pētniecība

Japāna maijā palaida savu pirmo Veneras zondi Akatsuki. Tā nespēja ieiet planētas orbītā decembrī, un tagad nākamā iespēja būs pēc sešiem gadiem. Reizē ar Akatsuki Veneras virzienā tika palaista saules bura IKAROS un vairāki nanopavadoņi.

Japānas asteroīda zonde Hayabusa uz Zemes atgriezās 13. jūnijā. Tai uz asteroīda 25143 Itokawa bija jāsavāc grunts daļiņas un, tā kā zonde bija piedzīvojusi daudz kļūmju, nebija skaidrs, vai tas ir izdevies. Pēc rūpīgas izpētes izrādījās, ka kapsulā tomēr ir mikroskopiskas ārpuszemes izcelsmes daļiņas. Šī bija pirmā zonde, kas uz Zemi atgādājusi asteroīda paraugus.

Ķīna 1. oktobrī palaida savu otro Mēness zondi Chang'e-2, kas 6. oktobrī iegāja Mēness orbītā.

10. jūlijā Eiropas Kosmosa aparāts Rosetta palidoja garām Lutēcijas asteroīdam. Savukārt 4. novembrī ASV zonde Deep Impact (misijā EPOXI) palidoja garām Hartleja 2 komētai.

Marsa izpētes visurgājējs Spirit neplānoti beidza darbību. 22. martā ar to tika veikts pēdējais sakaru seanss, pirms tam tas jau gandrīz gadu bija iestrēdzis smiltīs. Otrs mobilis Opportunity veiksmīgi turpināja kustību.

ASV 11. februārī palaida Saules izpētes pavadoni Solar Dynamics Observatory.

Pilotējamie lidojumi

Pirmais privātais kosmosa kravas kuģis Dragon

2010. gadā notika septiņas pilotējamās misijas uz Starptautisko kosmosa staciju: trīs Space Shuttle un četri Sojuz lidojumi. Pirmā gada misija STS-130 sākās 8. februārī, kad kosmoplāns Endeavour stacijā nogādāja moduļus Tranquility un Cupola. 5. aprīlī startēja Discovery apgādes misijā STS-131 ar Daudzuzdevumu loģistikas moduli Leonardo. 2. aprīlī ar Sojuz TMA-18 startēja SKS 23. ekspedīcijas apkalpe. 14. maijā pēdējā lidojumā tika palaists kosmoplāns Atlantis misijā STS-132 ar Rassvet moduli. 15. jūnijā startēja Sojuz TMA-19 ar 24. ekspedīciju. Pirmais modernizētais kosmosa kuģis Sojuz TMA-M tika palaists 8. oktobrī ar 25. ekspedīciju. Gadu noslēdza Sojuz TMA-20 starts ar 26. ekspedīcijas apkalpi 15. decembrī.

Zemes orbītā pabija 36 kosmonauti no ASV (25), Krievijas (8), Japānas (2), Itālijas (1). Veiktas 15 iziešanas kosmosā

Krievija uz SKS apgādei sūtīja piecus bezpilota transportkuģus Progress M: Progress M-04M, Progress M-05M, Progress M-06M, Progress M-07M, Progress M-08M.

ASV privātā kompānija SpaceX orbitālā lidojumā izmēģināja transportkuģi Dragon C1 NASA Commercial Orbital Transportation Services programmā un veiksmīgi atgrieza to uz zemes.

Hronoloģija

Janvāris

• 14. janvāris — SKS-22: O. Kotovs un M. Surajevs veica iziešanu kosmosā.
• 16. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng-3C palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou DW3.
• 21. janvāris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-16 veica pārkabināšanos no SKS viena porta uz citu.
• 28. janvāris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists Krievijas militārais sakaru pavadonis Raduga-1M-2 (Globus-1M).

Februāris

• 1. februāris — Constellation: ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka tiks pārtraukts NASA plāns cilvēkiem atgriezties uz Mēnesi līdz 2020. gadam finansiālu apsvērumu dēļ.
• 3. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-04M.
• 5. februāris — Progress M-04M saslēdzās ar SKS.
• 8. februāris — STS-130: palaists Endeavour kosmoplāns, 6 astronauti.
• 10. februāris — STS-130: Endeavour saslēdzās ar SKS.
• 11. februāris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists ASV Saules izpētes pavadonis SDO.
• 12. februāris:
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Intelsat 16;
  • STS-130: N. Petriks un R. Bēnkens veica 1. iziešanu kosmosā.
• 14. februāris — STS-130: N. Petriks un R. Bēnkens veica 2. iziešanu kosmosā.
• 17. februāris — STS-130: N. Petriks un R. Bēnkens veica 3. iziešanu kosmosā.
• 20. februāris — STS-130: Endeavour atvienojās no SKS.
• 22. februāris — STS-130: Endeavour nolaidās uz zemes.

Marts

• 1. marts — ar nesējraķeti Proton-M/DM-2 palaisti Krievijas trīs navigācijas pavadoņi Glonass-M (Kosmos-2459, Kosmos-2460, Kosmos-2461).
• 3. marts — Mars Express veica līdz šim tuvāko (67 km) Fobosa pārlidojumu.
• 4. marts — ar nesējraķeti Delta IV M+(4,2) palaists ASV meteoroloģiskais pavadonis GOES-15 (GOES-P).
• 5. marts — ar nesējraķeti CZ-4C palaists Ķīnas Zemes novērošanas pavadoņi Yaogan-9A, Yaogan-9B, Yaogan-9C.
• 16. marts — SKS-22: Sojuz TMA-16 nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes.
• 20. marts — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis EchoStar 14.
• 23. marts — Apvienotā Karaliste dibināja savu kosmosa aģentūru UK Space Agency.

Aprīlis

• 2. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-18, 3 kosmonauti.
• 4. aprīlis — Sojuz TMA-18 savienojās ar SKS.
• 5. aprīlis — STS-131: palaists Discovery kosmoplāns, 7 kosmonauti.
• 7. aprīlis — STS-131: Discovery savienojās ar SKS.
• 8. aprīlis — ar nesējraķeti Dnepr palaists zinātniskais pavadonis CryoSat-2.
• 9. aprīlis — STS-131: R. Mastrakjo un K. Andersons veica 1. iziešanu kosmosā.
• 11. aprīlis — STS-131: R. Mastrakjo un K. Andersons veica 2. iziešanu kosmosā.
• 13. aprīlis — STS-131: R. Mastrakjo un K. Andersons veica 3. iziešanu kosmosā.
• 15. aprīlis — ar neveiksmi beidzās Indijas nesējraķetes GSLV ar jaunas augšējās pakāpes izmēģinājuma lidojums, sakaru pavadonis GSAT- 4 netika ievadīts orbītā.
• 16. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2462 (Kobalt-M).
• 17. aprīlis — STS-131: Discovery atvienojās no SKS.
• 20. aprīlis:
  • STS-131: Discovery nolaidās uz zemes;
  • dibināta Meksikas kosmosa aģentūra (Agencia Espacial Mexicana, AEXA).
• 22. aprīlis:
  • Progress M-03M atvienojās no SKS;
  • ASV nesējraķetes Minotaur IV pirmais lidojums (suborbitāls) ar HTV-2a lidaparātu;
  • ar nesējraķeti Atlas V/501 orbītā palaists ASV eksperimentāls kosmoplāns USA-212 (X-37B OTV-1).
• 24. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis SES-1.
• 27. aprīlis:
  • ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2463 (Parus);
  • transportkuģis Progress M-03M novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 28. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-05M.

Maijs

• 1. maijs — Progress M-05M saslēdzās ar SKS.
• 6. maijs — izmēģināta kosmosa kuģa Orion avārijas glābšanas sistēma.
• 10. maijs — Progress M-04M atvienojās no SKS.
• 12. maijs — Sojuz TMA-17 pārvietots no SKS viena porta uz citu.
• 14. maijs — STS-132: startēja Space Shuttle Atlantis, 6 kosmonauti.
• 16. maijs — STS-132: Atlantis saslēdzās ar SKS.
• 17. maijs — STS-132: G. Reismens un S. Bouens veica 1. iziešanu kosmosā.
• 19. maijs — STS-132: S. Bouens un M. Gūds veica 2. iziešanu kosmosā.
• 20. maijs — ar nesējraķeti H-2A/202 palaista Japānas Veneras zonde Akatsuki, Saules bura Ikaros un nanopavadoņi KSAT (Hayato), Negai, Waseda-Sat2, UNITEC-1 (Shin'en).
• 21. maijs:
  • STS-132: G. Reismens un M. Gūds veica 3. iziešanu kosmosā;
  • ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Astra 3B un COMSATBw-2.
• 23. maijs — STS-132: Atlantis atvienojās no SKS.
• 26. maijs — STS-132: Atlantis nolaidās uz zemes.
• 28. maijs — ar nesējraķeti Delta IV M+(4,2) palaists ASV navigācijas pavadonis USA 213 (GPS IIF-1).

Jūnijs

• 2. jūnijs:
  • ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaists Japānas eksperimentāls pavadonis SERVIS-2;
  • SKS-23: kosmosa kuģis Sojuz TMA-17 nolaidās uz zemes;
  • ar nesējraķeti CZ-3C palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou-2 G1 (Compass-G1).
• 3. jūnijs:
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Arabsat-5B (BADR-5);
  • Mars-500: Krievijā sākās Marsa ekspedīcijas simulācijas trešais posms; 520 dienas noslēgtās telpās uzturēsies 6 brīvprātīgie.
• 4. jūnijs — pirmajā nesējraķetes Falcon 9 izmēģinājumu lidojumā orbītā ievadīts Dragon Spacecraft Qualification Unit.
• 10. jūnijs — ar neveiksmi beidzās Dienvidkorejas nesējraķetes Naro-1 2. izmēģinājumu lidojums, pavadonis STSAT 2B netika ievadīts orbītā.
• 13. jūnijs — Japānas asteroīda zondes Hayabusa kapsula nolaidās uz Zemes.
• 15. jūnijs:
  • ar nesējraķeti CZ-2D palaists Ķīnas pavadonis SJ-12;
  • ar nesējraķeti Dnepr palaisti pavadoņi Prisma-Mango, Prisma-Tango, Picard, BPA-1;
  • SKS-24: ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-19, 3 kosmonauti.
• 17. jūnijs — SKS-24: Sojuz TMA-19 saslēdzās ar SKS.
• 21. jūnijs — ar nesējraķeti Dnepr palaists Vācijas pavadonis TanDEM-X.
• 22. jūnijs — ar nesējraķeti Shavit-2 palaists Izraēlas pavadonis Ofeq 9.
• 26. jūnijs — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Arabsat 5A (Badr 5) un Chollian (COMS 1).
• 27. jūnijs — starpplanētu zonde Deep Impact (EPOXI) veica Zemes pārlidojumu.
• 28. jūnijs — SKS-24: Sojuz TMA-19 tika pārkabināts no SKS viena porta uz citu.
• 30. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-06M.

Jūlijs

• 1. jūlijs — kravas kuģis Progress M-04M tika novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 4. jūlijs — kravas kuģis Progress M-06M saslēdzās ar SKS.
• 10. jūlijs:
  • zonde Rosetta palidoja garām asteroīdam Lutēcija;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis EchoStar 15.
• 12. jūlijs — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi CartoSat-2B, AlSat-2A, NLS-6.1 (AISSat-1), NLS-6.1 (TIsat 1), STUDSAT.
• 21. jūlijs — Kosmos-2462 nolaižamais aparāts veica nolaišanos Krievijas un Kazahstānas robežas rajonā.
• 27. jūlijs — SKS-24: M. Korņijenko un F. Jurčihins veica iziešanu kosmosā.
• 31. jūlijs — ar nesējraķeti CZ-3A palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou 2-G5 (Compass IGSO1).

Augusts

• 4. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti pavadoņi Nilesat 201 un Rascom-QAF 1R.
• 7. augusts — SKS-24: D. Vīloks un T. Koldvela Daisone veica iziešanu kosmosā.
• 9. augusts — ar nesējraķeti CZ-4B palaists Ķīnas Zemes novērošanas pavadonis YG-10 (YaoGan Weixing-10).
• 11. augusts:
  • SKS-24: D. Vīloks un T. Koldvela Daisone veica iziešanu kosmosā;
  • Prisma: aktīvais kosmiskais aparāts Mango tika atdalīts no pasīvā Tango.
• 14. augusts — ar nesējraķeti Atlas V/531 palaists ASV militārais sakaru pavadonis USA 214 (AEHF-1).
• 16. augusts — SKS-24: D. Vīloks un T. Koldvela Daisone veica iziešanu kosmosā.
• 24. augusts — ar nesējraķeti CZ-2D palaists Ķīnas stereotopogrāfijas pavadonis Tianhui 1.
• 31. augusts — Progress M-06M atvienojās no SKS.

Septembris

• 2. septembris — ar nesējraķeti Proton-M/DM-2 palaisti Krievijas navigācijas pavadoņi Kosmos-2464, Kosmos-2465, Kosmos-2466 (GLONASS).
• 4. septembris — ar nesējraķeti CZ-3B palaists Ķīnas sakaru pavadonis Xinnuo 6A (Chinasat 6A).
• 4. septembris — transportkuģis Progress M-06M novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 8. septembris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti Krievijas sakaru pavadoņi Gonec-M 2, Kosmos-2467, Kosmos-2468.
• 10. septembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-07M.
• 11. septembris — ar nesējraķeti H-2A/202 palaists Japānas navigācijas pavadonis Michibiki QZSS.
• 12. septembris — Progress M-07M saslēdzās ar SKS.
• 21. septembris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists ASV militārais pavadonis USA 215 (NRO L-41).
• 22. septembris — ar nesējraķeti CZ-2D palaists Ķīnas Zemes novērošanas pavadonis Yaogan XI, kā arī mikropavadoņi Pixing 1A-1 un Pixing 1A-2.
• 25. septembris — Sojuz TMA-18 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
• 26. septembris — nesējraķetes Minotaur IV 1. orbitālajā lidojumā palaists ASV militārais pavadonis SBSS 1.
• 30. septembris — ar nesējraķeti Molnija-M (pēdējais lidojums) palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2469 (Oko).

Oktobris

• 1. oktobris — ar nesējraķeti CZ-3C palaista Ķīnas Mēness zonde Chang'e-2.
• 6. oktobris:
  • ar nesējraķeti CZ-4B palaisti Ķīnas pavadoņi Shi Jian-6-04-A un Shi Jian-6-04-B;
  • Chang'e-2 iegāja Mēness orbītā.
• 7. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-01M, 3 kosmonauti.
• 10. oktobris — Sojuz TMA-01M saslēdzās ar SKS.
• 14. oktobris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists radiotranslācijas pavadonis Sirius XM-5.
• 19. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2-1A/Fregat palaisti 6 sakaru pavadoņi Globalstar-2.
• 25. oktobris — kravas kuģis Progress M-05M atvienojās no SKS.
• 27. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-08M.
• 28. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat W3B un BSAT-3b.
• 30. oktobris — Progress M-08M saslēdzās ar SKS.
• 31. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng-3В palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou 2-G6.

Novembris

• 2. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaists Krievijas sakaru pavadonis Meridian № 3.
• 4. novembris:
  • zonde EPOXI veica Hartleja 2 komētas pārlidojumu;
  • ar nesējraķeti Chang Zheng-4C palaists Ķīnas meteoroloģiskais pavadonis Feng Yun-3B.
• 6. novembris — ar nesējraķeti Delta II palaists Itālijas militārais pavadonis COSMO-SkyMed 4.
• 14. novembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists mobilo sakaru pavadonis SkyTerra 1.
• 15. novembris:
  • Progress M-05M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā;
  • SKS-25: F. Jurčihins un O. Skripočka veica iziešanu kosmosā.
• 20. novembris — ar nesējraķeti Minotaur IV (misija STP S26) palaisti pavadoņi STPSat 2, FalconSat 5, FASTSAT, FASTRAC-A, FASTRAC-B, OREOS, USA-218, NanoSail-D, S26 Ballast 1, S26 Ballast 2.
• 21. novembris — ar nesējraķeti Delta-4 Heavy palaists ASV militārais pavadonis USA-223 (NRO L-32).
• 24. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng-3A palaists Ķīnas sakaru pavadonis Zhongxing 20A.
• 26. novembris:
  • SKS-25: Sojuz TMA-19 nolaidās uz zemes;
  • ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Intelsat 17 un HYLAS 1.

Decembris

• 3. decembris — ASV militārais bezpilota kosmoplāns X-37B (USA-212) veica nolaišanos Vandenberga gaisa bāzē.
• 5. decembris — ar avāriju beidzās nesējraķetes Proton-M/Blok DM-03 un 3 navigācijas pavadoņu GLONASS-M palaišana.
• 7. decembris — Japānas zonde Akatsuki kļūmes dēļ neiegāja Veneras orbītā.
• 8. decembris:
  • ar nesējraķeti Falcon 9 palaists kravas kuģis Dragon C1 un nanopavadoņi SMDC-ONE, Colony-1 1, Colony-1 2, CAERUS, LANL-Cubesat 1, LANL-Cubesat 2;
  • Dragon C1 pēc 2 orbītām nolaidās Klusajā okeānā.
• 9. decembris — Dienvidāfrika dibināja kosmosa aģentūru SANSA.
• 15. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-20, 3 kosmonauti.
• 17. decembris:
  • Sojuz TMA-20 saslēdzās ar SKS;
  • ar nesējraķeti Chang Zheng-3A palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou DW7.
• 25. decembris — ar avāriju beidzās Indijas nesējraķetes GSLV palaišana, orbītā netika ievadīts sakaru pavadonis GSAT-5P.
• 26. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis KA-SAT.
• 29. decembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Hispasat 1E un KOREASAT 6.

Miruši

• 4. janvāris — Lū Alens (Lew Allen, Jr.), ASV ģenerālis, amatpersona (dzimis 1925.)
• 12. februāris — Vladimirs Karasevs (Владимир Иванович Карасев), krievu kosmiskās tehnikas konstruktors (dzimis 1946.)
• 25. februāris — Ārons Koens (Aaron Cohen), ASV kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1931.)
• 26. februāris — Roberts Makols (Robert McCall), ASV mākslinieks (dzimis 1919.)
• 2. marts — Vladimirs Iļjušins (Владимир Сергеевич Ильюшин), PSRS lidotājs izmēģinātājs (dzimis 1927.)
• 17. marts — Roberts Vaits (Robert Michael White), ASV lidotājs izmēģinātājs (dzimis 1927.)
• 5. aprīlis — Vitālijs Sevastjanovs (Виталий Иванович Севастьянов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935.)
• 23. aprīlis — Roberts Porters (Robert Porter), ASV uzņēmējs (dzimis 1934. vai 1935. gadā)
• 3. maijs — Ginters Vents (Günter Wendt, Guenter F. Wendt), vācu ASV inženieris (dzimis 1924.)
• 14. jūnijs — Leonīds Kizims (Леонид Денисович Кизим), PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
• 28. augusts — Viljams Lenuārs (William Benjamin Lenoir), ASV kosmonauts (dzimis 1939.)
• 13. septembris — Klerenss Sivertsons (Clarence Syvertson), ASV inženieris, kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1926.)
• 8. decembris — Valters Heisermanis (Walter Häussermann), Vācijas, ASV raķešu inženieris (dzimis 1914.)